Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.

##Cita sistēma

ZAB Primus nodokļu partnere Ingūna Ābele vērš uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācijām savu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams finansējums, kura avoti ir ziedojumi, saimnieciskā darbība un projektu nauda – deleģēto uzdevumu īstenošanai. Pēc VID datiem, saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsummai bijusi tendence pieaugt, proti, ja 2015. g. bija 20,4 milj. eiro, tad jau 2017. g. – 23,8 milj. eiro. «Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt UIN atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no šī nodokļa kopējās summas. Šobrīd uzņēmumi, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trijiem iespējamiem atvieglojumiem – divi nosaka limitus ziedojumu atskaitīšanai saimnieciskās darbības izdevumos (5% no peļņas vai 2% no algu fonda), bet trešais – paredz UIN atlaidi, bet piemērojams tikai gadījumā, ja uzņēmums sadala peļņu dividendēs,» atšķirības starp 2017. un 2018. g. situāciju rāda I. Ābele. Viņa piemetina, ka atvieglojuma piemērošanai tiek izvirzīti papildu ierobežojumi, tai skaitā tas netiek piemērots, ja ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskās norādes ar ziedotāja zīmolu vai nosaukumu.

Visu rakstu Ziedojumu apsīkumu nāksies kompensēt valstij lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness.