«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Jautāts, ko bankām nozīmēs, ja situācija neuzlabosies un pēc padziļinātā kontroles režīma Latvija nokļūs tā saucamajā pelēkajā sarakstā, «Swedbank» valdes priekšsēdētājs norādīja, ka tādā gadījumā tas pilnīgi noteikti ietekmēs ne tikai bankas, bet visu valsti. «Protams, ka primāri tas skars finanšu nozari, bet tas jau daudz nopietnāk ietekmēs valsts reputāciju, atstās iespaidu uz investīcijām. Tas var atstāt kaut kādu iespaidu arī uz maksājumiem, uz norēķiniem ASV dolāros. Tas var atstāt iespaidu uz valsts kredītreitingu un tālāk jau uz valsts parāda apkalpošanas izmaksām. Tas viss ir nopietni. Tādēļ es ļoti ceru, ka arī valsts pusē to visu saprot. Pašlaik arī var redzēt, ka valdības pusē šī izpratne ir laba un attieksme nopietna. Ļoti pragmatiska rīcība ir redzama gan no premjera, gan regulatora puses. Tādēļ es domāju, ka izpratne ir laba. Jaunajai valdībai ar jaunu sparu jāturpina iesāktais,» viņš sacīja.

Savukārt jautāts, vai finanšu industrijai ir iespējas ietekmēt valsti, ja veicamajos darbos sākies zināma bremzēšanās, Rubenis teica, ka «Swedbank» kopā ar citiem nozares pārstāvjiem ir iesaistīta premjera vadītā darba grupā, kura tiekas reizi mēnesī. Šajās tikšanās reizēs ir iespēja gan uzklausīt ziņojumus par progresu, gan izteikt viedokļus par aktuālām tēmām, gan uzdot jautājumus. «Tādēļ es teiktu, ka bankas ir iesaistītas salīdzinoši veiksmīgi. Mums tiek sniegta gan informācija, gan ir iespēja izteikt savas bažas,» viņš sacīja.
Tāpat Rubenis norādīja, ka jaunajai Saeimai un valdībai visupirms vajadzētu saprast, kas attiecībā uz finanšu nozari ir sākts un ko vajadzētu pārņemt. «Tam ir jāpieiet ļoti nopietni un jāizprot, kādi lēmumi tika pieņemti un kāpēc. Kurss, kurš tika uzsākts Māra Kučinska vadībā, ir pareizs. Tas ir jāturpina. It īpaši pirmajā gadā pēc padziļinātās uzraudzības režīma noteikšanas ļoti nopietni ir jāizturas pret Moneyval rekomendācijām. Lēmumi tiešām ir jāpieņem un ir jāpiešķir papildu resursi gan Kontroles dienestam, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, gan prokuratūrai un citām iesaistītajām institūcijām. Savulaik uzskatīju, ka vienas vai otras valsts veiksmi primāri nosaka politiskie procesi un tikai tad jau nāk visi pārējie - ekonomiskie utt. Taču pēdējie gadi, manuprāt, ir parādījuši, ka ekonomiskie procesi nav nemaz tik atkarīgi no politikas. Mēs taču esam redzējuši gan Brexit, gan Donaldu Trampu. Tas liek domāt, ka ir politiskā pasaule, bet ekonomiskajai pasaulei ir sava inerce. Mūsu valstij ir jāturpina uzņemtais politiskais un ekonomikas kurss,» sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tā ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. «Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. 

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.