«SEB itin daudz sadarbojas ar pašvaldībām, bet efektivitātes rezerve noteikti ir pārvaldības modelī – reģionālajā plānošanā un pārvaldībā, kas ir pārāk sarežģīta,» saka I. Tetere. «Valsts līmenī ekonomikas efektivitāte noteikti ir meklējama pašvaldību pārvaldībā un reģionālajā plānošanā. Ar diviem miljoniem iedzīvotāju mēs nevaram atļauties 119 pašvaldības.»

Kā sadarbības piemēru ar pašvaldībām I. Tetere min SEB grantu programmu (ie)dvesma ar 60 tūkstošu eiro lielu fondu, kurā kopā ar piecām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadiem – banka ir izsludinājusi jaunu pieteikšanos. Pērn šāda sadarbība bija ar trim pašvaldībām. «Mēs atlasītajām biznesa idejām nodrošinām inkubācijas periodu, kad tā tiek strukturēta, tiek veidots biznesa plāns un atrasti sadarbības partneri. Beigās vairākas no šīm idejām saņem arī finansiālu atbalstu. Pašvaldības tajā aktīvi iesaistās, lai redzētu, kas viņu vidē ir vajadzīgs.»

Savukārt Valmierā sadarbība ir bijusi dzīvojamā fonda deficīta risināšanā. «Šis pagaidām ir vienīgais šāds pilotprojekts Latvijā, bet mēs runājam ar Ekonomikas ministriju, ka varētu šai jomā veidot kaut ko jaunu un ar valsts līdzdaļu,» komentē I. Tetere. «Tas varētu attīstīt dzīvojamo fondu, kas nav tikai privātajā sektorā, bet kaut kāda līmeņa sadarbībā ar valsti.»

Nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā orientējas uz premium segmentu (DB 20.06.), «un pat attīstītāju ekonomiskais segments Latvijas situācijai savā ziņā tomēr ir premium. Jo 1500–1800 eiro par kvadrātmetru ir cena, par kādu to ekonomisko projektu var uzcelt,» vērtē I. Tetere. «Ja salīdzina ar pirktspēju, tad šī cena tomēr nav pieejama plašam vidusslānim, bet gan labi atalgotajiem.»

Runājot par sadarbību ar pašvaldībām, I. Tetere norāda arī uz SEB klientu centra pārcelšanu uz Rēzekni. «Atrast darbaspēku Rīgā mums kļuva grūti, savukārt Rēzeknē bija ļoti kvalitatīvs darbaspēks. Iznākumā SEB sava klientu centra lielāko daļu jau ir pārcēlusi uz turieni. Tas nozīmē, ka uz jūsu telefona zvanu SEB klausuli paceļ Rēzeknē, un no turienes notiek arī rakstiskā e-pastu komunikācija ar klientiem.»

Tas ir bijis iespējams, pateicoties sadarbībai ar Valsts Nodarbinātības aģentūru un pašvaldību. «Finansējums ir mūsējais, un beigās jau tas jebkurā gadījumā notiek pēc tirgus nosacījumiem, tomēr pašvaldības ieinteresētība vismaz iesākumā ir svarīga,» saka bankas vadītāja.

Viņa vērtē, ka pašreizējā reģionālajā sadrumstalotībā «arī labu gribošam mazas pašvaldības vadītājam ir ļoti maz resursu, un viņam ir grūti pacelties pāri vietējiem apstākļiem un pateikt – mēs varam raudzīties un darīt plašāk. Mēs, SEB, jau labprāt palīdzētu un sadarbotos, bet mazākās pašvaldībās ar trim vai pieciem tūkstošiem iedzīvotāju resursu ir tik maz, ka beigās mēs pat telpu nevaram atrast. Varbūt blakus pašvaldībā tāda ir, bet tas jau ir kaut kas cits, un potenciāli labā iniciatīva apsīkst.»

Rakstu Izaicinājumi paģērē sadarbību lasiet 10. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.