Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus. 

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu. 

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Vaicāts par izaicinājumiem saistībā ar šo lēmumu, viņš teic, ka pats lielākais izaicinājums bija to pieņemt, jo nekad nevar zināt, kā nākotne iegrozīsies. Tāpat neesot bijis viegls posms, kad bērni sāka mācīties skolā – cita vide, cita valoda, cita izglītības sistēma. Taču viņš biznesu un dzīvi Latvijā uztver kā ilgtermiņa investīciju ģimenē. 

"Bērni iet Latvijas skolā, runā latviski. Visi izaicinājumi nav pārvarēti, bet ejam pareizajā virzienā," teic R. Terlici. Runājot par to, kā ir sākt biznesu Latvijā, viņš norāda, ka tas neesot bijis grūti. Uzņēmējs joko, ka Itālijā ir vislielākā birokrātija pasaulē, tāpēc situācija Latvijā nešķietot sarežģīta. "Tas bija vienkārši – kopā ar konsultantu un grāmatvedi visu izdarījām vienā dienā. Itālijā tas ir daudz sarežģītāk, tur ir pat noteikumi, kas nosaka to, cik platām jābūt durvīm," viņš salīdzina.

Restorānu ģimene atvēra pirms pieciem gadiem, laika gaitā tas mainījis atrašanās vietu. R. Terlici spriež, ka pirmajā reizē bija nepareizi izvēlēta vieta. Tāpat sākumā bija aizķeršanās, cenšoties izprast, ko vietējie saprot ar vārdu "restorāns". "Itālijā ir dažādi restorānu veidi – restorāns, krodziņš, picērija, bārs, kafejnīca – un katram no tiem ir sava specifika. 

Mēs sākām pēc mūsu izpratnes kā restorāns, bet cilvēki nevarēja saprast, kāpēc nepiedāvājam picu," viņš atminas. Līdzīgu izbrīnu radīja Latvijas iedzīvotāju iecienītās brusketa maizītes, kas pēc vietējo pieprasījuma iekļautas ēdienkartē. Uzņēmējam gan tas šķitis jocīgi, jo itāļiem tas ir pavisam vienkāršs ēdiens, ko ēd dārza ballītēs.

R. Terlici atzīst, ka nebija viegli precīzi saprast, ko Latvijas cilvēki domā par Itālijas ēdienu. Viņa skatījumā, lai gan picas Latvijā ir populāras, esot maz vietu, kur izbaudīt īstu itāļu virtuvi. Laika gaitā situācija mainās, bet R. Terlici nav priecīgs par to, ka ir restorāni, kuri pielāgo receptes, lai izdabātu vietējo pieņēmumiem par to, kā būtu jāgaršo vienam vai otram ēdienam. 

"Mēs negājām šo ceļu, mēs piedāvājam tradicionālo virtuvi. Mana sieva ir dzimusi Boloņā, viņas vecāki ir no Sicīlijas. Es pats esmu no mazas pilsētas 20 km no Neapoles, bet mana ģimene pārcēlās uz Boloņu, kad biju piecus gadus vecs. Pateicoties šai kombinācijai, mēs esam pazīstami ar Boloņas, Neapoles un Sicīlijas virtuvi un piedāvājam šo reģionu tradicionālās receptes. Ir daudz dažādi ēdieni, bet izaicinājums ir atrast kaut ko, kas ir tiešām itālisks un patiktu latviešiem, nepārveidojot recepti," stāsta R. Terlici.

Jo īpaši sarežģīti bija izvēlēties, kādu picu piedāvāt. "Visā Itālijā pica nav vienāda, bet ne visi zina, ka ir dažāda veida tradicionālās picas. Pamatā ir divi virzienu – Romas un Neapoles pica. Mēs esam Neapoles picas mīļotāji, tāpēc nolēmām piedāvāt tieši šī stila picas. Tā atšķiras no picas, ko gatavo Ziemeļitālijā, un reizēm skandināvi mēdz teikt, ka mūsu pica nav "pareiza". Itālijā ir organizācija, kas apkopo tradicionālās receptes. Piemēram, šajā sarakstā ir tikai divas picas – "Margarita” un "Marinara". Visu citu var saukt, kā vien vēlas, bet tās nav Neapoles picas," norāda R. Terlici.

Viņš uzsver, ka atsakās no ēdieniem, ar ko nav pilnībā apmierināti. Piemēram, esot grūti piedāvāt tādu pastu ar jūras veltēm, kāda Terlici skatījumā būtu pareiza, jo vajadzīgās izejvielas ir grūti pieejamas. "Atrast īstos produktus un salikt to visu kopā, lai iegūtu tādu garšu kā Itālijā, bija grūti. Tā kā nebijām gana apmierināti ar šo ēdienu, nolēmām to nepiedāvāt," saka R. Terlici.

Restorāns atrodas Vecrīgā, tāpēc klientu vidū ir visai daudz tūristu. R. Terlici uzskata, ka labākie klienti ir vietējie, kas reiz bijuši Itālijā un pazīst piedāvātos ēdienus. "Mēs nesam sasnieguši visus, kas varētu būt mūsu klienti. Mēs neesam bijuši gana labi komunikācijā, tā ir bijusi mūsu vājākā vieta," viņš atzīst.

R. Terlici Itālijā bija programmētājs un produktu dizainers autobūves jomā. 2011. gadā sāka brukt itāļu autobūves industrija un bija skaidrs, ka nākotne šajā jomā nesolās spoža. "Tas bija liels pagrieziena punkts manā dzīvē, jo man patīk elektronikas dizains, bet vajadzēja pārslēgties no vienas aizraušanās uz citu," viņš saka.