Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.
Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.
"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar
citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos
produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir
gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus
produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa
Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos
produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un
smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu
un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku
dezinfekcijas līdzekli.
Uzņēmuma pamatpiedāvājumā ir vienpadsmit augu ekstrakti – kumelīšu, kliņģerīšu, nātru lapu, bērzu lapu, liepziedu, sarkanā āboliņa, raspodiņa, smiltsērkšķu lapu, smiltsērkšķu ogu, rabarberu un pūķgalves.
Tiem sadarbībā ar Latvijas Universitātes
biologiem ir noteikts to ķīmiskais un bioloģiskais sastāvs, kas
ļauj pamatoti spriest par, piemēram, to, kā kolagēns šūnās
"izturas" konkrētā ekstrakta iedarbībā. "Katram
augam ir pierādījumi par tā efektivitāti, kas pārdošanā ir
svarīgi. Man kā ķīmiķei ir nozīmīgi spēt atklāti pateikt,
kāpēc savā formulā izmantoju konkrēto aktīvo vielu un kāds no
tā būs efekts," saka Z. Grigale–Soročina. Izstrādē ir vēl
20 citu augu ekstrakti. Ekstraktus SIA "Rasa Botanicals"
varot iegūt no jebkura auga, piemēram, pēc pasūtījuma ir
izgatavots pat mārrutku saknes un propolisa ekstrakts.
"Augu
ekstraktus iegūstam ar ultraskaņas metodi, kas produktus ļauj
saražot īsā laikā – vienu partiju
līdz
simt kilogramiem varam
dabūt gatavu nedēļas laikā," saka Z. Grigale–Soročina.
Ultraskaņas metode ir atšķirīga ar to, ka procesa laikā auga
materiāls netiek sasildīts virs 35 grādiem, kas nodrošina to, ka
visas aktīvās lietas nonāk ūdenī vai eļļas šķīdumā.
"Piemēram, destilācijas gadījumā daudz kas aiziet bojā un
ātrāk oksidējas, bet mūsu gadījumā saglabājas viss, kas ir
augā. Mēs "nenogalinām" aktīvās vielas," viņa
norāda.
Uzņēmums
ekstraktu gatavošanā izmanto kaltētus augus. "Pirms uzsākt
darbu, veicām lielu pētniecības darbu par augu ekstrakcijas
metodēm, lai noskaidrotu efektīvākos un ekonomiski reālākos. No
sausa augu pulvera aktīvās vielas ekstraktā var ienest
vislielākajā apjomā. Ja augs ir svaigs, tajā ir daudz ūdens, kas
nav vajadzīgs. Pārtikas rūpniecībā ir svarīga arī ekstrakta
smarža un garša, piemēram, vienam klientam ražojām priežu skuju
ekstraktu, kas bija domāts dzērienu ražošanai. Šajā gadījumā
mēs piemeklējām proporciju starp kaltētām un svaigām skujām,
lai iegūtu nepieciešamo smaržu un garšu. No sausiem augu
materiāliem ir spēcīgāka garša, bet no svaigiem – smarža,"
stāsta Z. Grigale–Soročina. Augus uzņēmums iepērk no zemnieku
saimniecības "Kurmīši" Krāslavas novada Ūdrīšu
pagastā un sadarbojas arī ar Praulienas pagasta "55 mārītes".
Vaicāta,
kā radās doma ražot augu ekstraktus, Z. Grigale–Soročina teic,
ka pati ir ķīmiķe, viņas mamma ir ķīmijas un bioloģijas
skolotāja, bet tētis vairāk nekā 30 gadus ir bijis skolas
direktors un pēc meitas vārdiem ļoti organizēts, inovatīvs un
tehnisks cilvēks. Z. Grigale–Soročina bija dzirdējusi, ka
Latvijā ir aktīvām vielām bagāti augi, kurus maz izmanto, bet
tētis Māris Grigalis uzzināja, ka ir iespēja pieteikt projektus
"Leader" programmā iekārtu iegādei. Tā viņiem kopīgi
radās ideja par augu ekstraktu ražošanu. Viņi atrada iekārtu
ražotāju Vācijā, iesniedza projektu, saņēma atbalstu un sāka
tos ražot.
Iekārtu
iegādei uzņēmums piesaistījis Lauku atbalsta dienesta programmas
"Leader" līdzfinansējumu. Projekta kopējā summa ir 50
tūkstoši eiro un līdzfinansējums no "Leader" programmas
ir 50%. "Atbalsta programmas ir fantastisks instruments, ko
visiem iesaku izmantot. Maziem uzņēmumiem sākuma stadijā tas ir
vitāli svarīgi – ja mēs nebūtu ieguvuši "Leader"
līdzfinansējumu, mums nebūtu ražošanas. Tā bija pirmā zaļā
gaisma, kas lika mums pašiem noticēt, ka tas ir iespējams,"
saka Z. Grigale–Soročina.
Šobrīd
SIA "Rasa Botanicals" ir Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūras Daugavpils biznesa inkubators biedrs.
Paralēli
ekstraktu ražošanai uzņēmums fokusējas uz pētniecību.
Programmas "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības
lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības
ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai"
ietvaros SIA "Rasa Botanicals" kopā ar SIA "Nordic
Food", Rīgas Stradiņa universitāti, SIA "ILM" un
Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecību "Kurmīši" realizē
projektu "Jaunu metožu, tehnoloģiju un risinājumu izstrāde
un pārbaude Latvijas lauksaimniecības augu cilmes šūnas iegūšanas
procesā, radot inovatīvu risinājumu to tālākai integrācijai
dzeramajā ūdenī". Pētniecības projekts ilgs pusotru gadu un
tā kopējais budžets visām iesaistītajām pusēm ir 500 tūkstoši
eiro.
Šī
pētījuma mērķis ir saprast, cik tuvas ir cilmes šūnas un augu
ekstrakti un cik viegli tie asimilējas cilvēka organismā. "Augu
zinātāji un zintnieki uzskata, ka viss, kas mūsu reģionā aug
dabā, viegli uzsūcas cilvēka organismā. Augu zinātāju hipotēze
ir, ka no dabas nākuši augi cilvēka organismā asimilējas
vieglāk, nekā laboratoriskos apstākļos iegūti preparāti. Taču
zinātniskie pierādījumi rāda, ka laboratorijā iegūtas vielas ir
maksimāli tīras, ar koncentrētu funkciju un to efektivitāte var
būt daudz lielāka nekā ekstraktiem, kas iegūti no augiem. Būs
interesanti uzzināt, kāda ir efektivitāte šiem diviem produktiem
cilvēka organismā, jo cenas atšķirība ir milzīga," saka Z.
Grigale–Soročina.
Projekta
ilgums ir pusotrs gads un pagaidām partneri pie tā strādā pirmo
pusgadu. Iecerēts, ka projekta noslēgumā tiks radīts jauns
pārtikas produkts ar šīm aktīvajām vielām. "Mēs to visu
pārbaudām Rīgas Stradiņa universitātes mākslīgajā kuņģī,
lai noteiktu ietekmi no šiem augu produktiem uz cilvēku vielmaiņu,"
stāsta Z. Grigale–Soročina.
SIA
"Rasa Boanicals" Līvānu novada Sutru pagastā dibināts
2018. gada janvārī. Šobrīd uzņēmumā strādā četri cilvēki.