Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai. 

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml. 

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

"Jaunā paaudze nedomā terminos "ilgtspējīgs", "sociālā ietekme" utt. Viņi nepieņem iespēju, ka varētu piedāvāt tirgū produktu, kas nav ilgtspējīgs, jo viņi apzinās, ka tas sabojās viņu nākotni. Tas, ka jaunajai paaudzei ir lielākas prasības pret ilgtspēju, mudinās mūs visus būt labākiem cilvēkiem," spriež N. Murigu. 

Arī sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" valdes locekle Marija Povilaite uzskata, ka nākotnē cilvēkiem nebūs jāizvēlas – būt labam cilvēkam vai uzņēmējam. "Vari būt biznesā un vienlaikus būt labs cilvēks, nevajag būt haizivij, kas iznīcina katru, kas ir mazāks un vājāks. Tas nav ilgtspējīgi," viņa spriež.

N. Murigu ir pārliecināts, ka šobrīd sociālais bizness attīstās – gan Zviedrijā, gan Latvijā. "Jā, noteikti – šī joma uzplaukst, tagad tas ir kļuvis par dabiskāku biznesa virzienu, " viņš saka. 

https://www.db.lv/zinas/pieaug-izpratne-par-socialo-biznesu-491789

Arī M. Povilaite ir novērojusi šo tendenci, bet tam esot gan plusi, gan mīnusi. Pluss ir tāds, ka sociālais bizness iegūst lielāku uzmanību un atpazīstamību. Savukārt mīnuss ir tāds, ka cilvēkiem ir radies priekšstats, ka sociālais bizness ir vieglāks par citiem. Viņa uzsver, ka tas ir vairākas reizes grūtāk, jo jādomā ne tikai par peļņu, bet arī par to, lai kopiena, kuras labā strādā, gūtu vajadzīgo, un divu mērķu izpilde vienmēr ir sarežģītāka nekā viena. Šo neprecīzo priekšstatu dēļ akselerators nereti saņem pieteikumus no cilvēkiem, kuri neapzinās, ka bizness ir smags darbs. 

"Sociālā uzņēmējdarbība kā koncepcija ir jauna. Visas šīs likstas pāries un nozare augs. Taču šobrīd redzam, ka ir svarīgi uzsvērt, ka tas ir grūts darbs, kam pamatā ir bizness un biznesa plāns. Labi, saņemsi grantu, bet ko tālāk? Ir svarīgi apzināties patiesos izdevumus, zināt, kur uzņēmums redz sevi pēc trim un pieciem gadiem," teic M. Povilaite. Jaunākajā "New Door" akselerācijas programmā tika saņemts rekordliels pieteikumu saraksts – 77. No tiem tika izvēlēti 15 projekti, no kuriem 13 absolvēja programmu.

Vaicāts par lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras sociālie uzņēmumi, N. Murigu teic, ka tie varbūt nav tik drosmīgi un pārgalvīgi kā tradicionālie uzņēmēji. Iemesls tam varētu būt tas, ka sociālie uzņēmēji ne vienmēr nāk no privātā sektora un pat tad viņu galvenās rūpes ir sociālie jautājumi. Tas ir pareizi, bet, lai būtu veiksmīgs bizness, vajag novērtēt arī biznesa aspektus. 

"Sociāliem uzņēmējiem vajag censties padarīt laimīgus arī citus ieinteresētos – klientus, investorus utt., vienlaikus mācoties nepiekāpties sociālā labuma jomā," saka N. Murigu.

Latvijā ir granti sociālajiem uzņēmumiem. Vaicāts, ko viņš domā par šādu instrumentu, N. Murigu teic, ka granti palīdz un dara to divos veidos. Tie dod nozīmīgu signālu, ka šī joma ir svarīga un atbalsts ir stimuls cilvēkiem ar interesi par šo jomu strādāt ar to pat tad, ja iepriekš par to nedomāja. "Granti kopumā ir kā loterija – tos saņem tikai maza daļa. Tas nozīmē, ka tad, ja no simt pieteikumiem divi saņem finansiālo atbalstu, pārējie 98 tik un tā būs veltījuši pūles, attīstot savu ideju un daļa to īstenos arī bez granta," viņš teic, uzsverot, ka nevar pastāvēt ilgtspējīgs bizness, ja tas paļaujas tikai uz grantiem. Tomēr kopumā N. Murigu ir pārliecināts, ka granti ir lieliska iniciatīva.