«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

«Pancake House» ieguvusi «ALTUM» finansējumu 6000 eiro apmērā. Sadarbība ar «ALTUM» jaunajiem uzņēmējiem devusi pārliecību par to, ka kafejnīcas ideja ir laba. ««ALTUM» bija ļoti atsaucīgi, viņi mums deva konkrētus norādījumus, kas mums ir jādara,» saka J. Lēģeris.

Ne tik viegli veicies dažās citās valsts iestādēs, kur pretimnākšana nav sagaidīta. «No valsts gan nav nekāda atbalsta. Tas ir ļoti bēdīgi. Pirmajos gados jaunajiem uzņēmējiem būtu nepieciešamas nodokļu atlaides, jo ir grūti uzsākt savu biznesu pilnībā no nulles, kad saprašana par uzņēmējdarbību kā tādu nav vispār,» komentē L. Panova.

«Mēs visu varējām izdarīt trīs nedēļu laikā, bet, ņemot vērā visas formalitātes, nācās gaidīt ilgi, kamēr varējām atvērt kafejnīcu. Es uzskatu, ka daudzi jaunie uzņēmēji apstājas un nemaz netiek līdz sava biznesa izveidei, jo viņus baida papīru kalni. Aizejot uz kādu iestādi, ja kaut ko nesaproti, neviens Tev neko nepaskaidros, jo viss taču likumos un citos normatīvajos aktos jau ir uzrakstīts,» savās pārdomās dalās J. Lēģeris.

«Pancake House» strādā četri cilvēki, tajā skaitā paši saimnieki vienmēr ir uz vietas - paši gan gatavo pankūkas, gan apkalpo kafejnīcas viesus. «Manuprāt, jebkurā biznesā svarīgs ir klātbūtnes efekts. Vienmēr būt klāt, vienmēr visu zināt un redzēt,» stāsta J. Lēģeris.

Kafejnīcā tiek piedāvāti desmit, divpadsmit pankūku veidi ar sāļo pildījumu un tikpat - ar saldo pildījumu, lai varētu apmierināt katra klienta gaumi, kā arī tiek piedāvāta «Andrito Coffee Roastery» kafija. Visas pankūkas tiek ceptas 40 centimetrus lielā pannā. 

«Pancake House» iegriežas kā jaunieši, tā cilvēki gados. Jaunieši ir iemīļojuši Nutellas un Oreo pankūkas, savukārt cilvēki gados pieturas pie vērtībām, pārsvarā pasūtot vai nu biezpiena pankūkas vai pankūkas ar kūpinātu vistu. Vienas pankūkas cena ir 2,50 eiro. Pankūku receptes noskatītas lietotnē «Pinterest».

«Pancake House» ir iecienījuši arī ārzemju tūristi. Kafejnīcas saimnieki uzskata, ka ārzemniekiem pankūkas nav sveša lieta, latvietim gan, jo latviešiem ir konservatīva domāšana. «Grūtākais - lauzt cilvēku stereotipus, jo latvieši savā domāšanā ir ļoti konservatīvi, īpaši vecā paaudze. Sabiedrībā pastāv stereotips, ka no vienas pankūkas nevar paēst, pēc gada, manuprāt, mums ir izdevies vismaz nedaudz lauzt šo stereotipu, jo pankūkas ir lielas,» stāsta L. Panova.

«Pancake House» telpas ir vien 60 kvadrātmetrus lielas, līdz ar to koncerti šeit netiks rīkoti. Taču ik pa laikam tiek rīkotas dažādas bērnu ballītes.

Jaunie uzņēmēji atzīst, ka konkurence viņus nebiedē, jo katram uzņēmējam pilsētā ir sava niša. «Būtu traki, ja pilsētā būtu, piemēram, tikai divas vietas, kur aiziet paēst. Mēs esam priecīgi par dažādību. Visi ēdinātāji savā starpā ir draudzīgi,» saka L. Panova.

«Pancake House» saimnieki stāsta, ka gada laikā mainījies pilnīgi viss – apkalpošana, ēdienkarte, dzērienkarte, darba laiki. «Pirmie mēneši bija ļoti grūti, bet sapratām, ka padoties nevar. Šobrīd mēs esam mācījušies no savām kļūdām un kļūstam arvien labāki, tā vismaz mums šķiet. Šobrīd jau esam visam gatavi, bet pirms gada, kad tikko bijām atvēruši kafejnīcu, Cēsīs notika festivāls «Lampa», un mēs vienkārši nebijām gatavi tādam cilvēku pieplūdumam. Mums vairākas reizes nācās slēgt kafejnīcu, lai brauktu uz Valmieru pēc produktiem,» atceras J. Lēģeris.