Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā. 

Vienlaikus arī Latvijas aldaru veikumu Alo Vali novērtē atzinīgi. Domājot par Latvijas alus darītavām, pirmais, kas viņam ienāk prātā, ir «Labietis» un «Nurme».

Igaunijas senākās mazās alus brūvētavas stāsts iesākās, kad Arvets Vali padomju laikos strādāja Sāremā centra Kuresāres alus darītavā un pēc darītavas slēgšanas uzsāka savu biznesu. Iegādājies ēku no sena muižas kompleksa un savām rokām izveidojis nepieciešamo aparatūru no visa, ko vien spējis iegūt īpašumā, viņš pievērsās tikai viena veida alus brūvēšanai - tradicionālajam Sāremā «Lauku sētas» jeb «Farm house» alum, kura izgatavošanas māksla balstījās uz sen mantotām Sāremā ļaužu receptēm.

Arī Alo Vali uzauga Sāremā, pēc skolas beigšanas devās uz Tallinu, kur ieguvis jūras inženiera specialitāti un trīs gadus strādājis apgūtajā profesijā. Taču ģimenei augot, viņš pieņēma lēmumu atgriezties uz dzīvi Sāremā.

Atgriezies Sāremā, Alo Vali bieži viesojās sava onkuļa alus darītavā, kur nodevās garšu eksperimentiem, un blakus lielajām alus tvertnēm mazos apjomos izmēģināja dažādas jaunas alus receptes. Gadu pavadījis vērojot un mācoties, Alo Vali saprata, ka ir gatavs šim biznesam pievērsties nopietnāk.

Lai varētu attīstīties, kopīgi abi radinieki iegādājās blakus esošo ēku, kurā šodien var gan uzņemt ekskursantus, gan kā mājas kafejnīca piedāvāt arī maltītes un, protams, alus degustācijas.

Šā gada sākumā pilnīgas pārmaiņas piedzīvoja arī alus darītava. Piesaistot Eiropas Savienības atbalsta fondus uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionos, «Pihtla õleköök» ieguva jaunu un modernu aparatūru, piecas alus fermentācijas cisternas, kuras katras tilpums ir 1300 l. Līdz tam darītava gadā spēja saražot vien 20-25 tūkst. litrus alus, tagad krietni palielinājušies gan ražošanas apmēri, gan iespējams labāk kontrolēt kvalitāti.

Alo Vali «atvilktnēs» glabājoties daudz receptūru, un pēdējo sešu gadu laikā, kopš «Pihtla õleköök» darītavā apvienojās abu alus darītāju spēki, plašāka publika jau ir iepazīstināta ar 12 dažādiem jauniem alus veidiem. Pēdējais radītais alus, kas sanācis ļoti labs, iedvesmojis turpināt uzsākto attīstības ceļu, stāsta aldaris. Savās receptēs Alo Vali izmanto gan svaigu ingveru, gan citrona miziņas un sulu, medu, skujas. «Pihtla õleköök» piedāvājumā ir arī divu veidu apiņotie IPA alus veidi un viens porteris, kā arī saison tipa alus, kura garša bagātināta ar melnajiem pipariem, kardamonu un koriandra sēklām.

Vispieprasītākais vēl aizvien ir tieši tradicionālais Sāremā «Lauku sētas» alus, ko raksturo dažas būtiskas atšķirības. Šis arī bija vienīgais alus, ko divdesmit piecu gadu garumā brūvēja Arvets Vali. «Veids, kā to brūvējam, ir unikāls un tradicionāls,» stāsta Alo Vali. Tas no cita alus atšķiras ar to, ka tā pagatavošanā tiek izmantots parastais maizes raugs, ko var iegādāties pārtikas veikalos, kā arī kadiķa zari.

Tradicionālā Sāremā alus gatavošana notiek visai bieži, vasaras vidū pat divas reizes nedēļā, un gada klusākajā sezonā - apmēram divreiz mēnesī. Viena no piecām alus fermentēšanas cisternām ir paredzēta tikai tradicionālajam alum. Paši brūvētavas saimnieki maļ miežus, ko arī izmanto lielākajā daļā alus, ko ražo. Mieži tiek importēti no Vācijas un Lielbritānijas, jo izmēģinātā Igaunijas labība nesniedz līdzvērtīgu kvalitāti un iegūtā alus apmēru salīdzinājumā ar alus ražošanai speciāli paredzētajiem graudaugiem. Vasarās alus darītavā strādā pieci darbinieki, taču ziemā lielāko daļu darbu ikdienā veic saimnieki, palīgus aicinot tikai uz pudeļu pildīšanas laiku.

Runājot par jaunākajiem produktiem, Alo Vali atklāj, ka tie tiek vārīti 5-6 stundas, kam seko divu nedēļu ilgs fermentācijas process. Pēc tam alus tiek atdzesēts līdz 0 grādiem, atbrīvots no nogulsnēm un pildīts pudelēs. Alus izgatavošana no graudu malšanas līdz tas nokļūst kausā ilgst divarpus nedēļas. Savukārt tradicionālais Sāremā alus ir gatavs jau pēc 5-6 dienām. Tas tiek fermentēts tikai divas dienas. Noslēpums tik ātrai pagatavošanai ir maizes raugs, kas karstumā ātri nogatavinās. Un neatņemama Sāremā tradicionālā alus sastāvdaļa ir kadiķu ekstrakts, kas alū nokļūst pēc tam, kad caur novārītiem kadiķu zariem tiek izfiltrēts alus.

Alo Vali atzīst, ka lielākā daļa cilvēku vēl aizvien nezina, kas ir amatalus, un ikdiena paiet stāstot un izglītojot alus darītavas viesus.