Rātslaukumā esošais restorāns piedāvā Vidusjūras virtuvi un tai pieskaņotus Itālijas un Francijas vīnus. «Itālijas virtuve visiem asociējas ar picu un pastu, bet viss nav tik vienkārši. Ziemeļitālijā un Dienviditālijā ēd pavisam ko citu, ietekmes ir ļoti dažādas ja Ziemeļitālijas virtuve ir ļoti līdzīga Vācijas virtuvei, tad Dienviditālijā var izjust Marokas ietekmi,» stāsta «Goldingen room» īpašniece Santa Cine.

«Goldingen room» iespējams nobaudīt Neapoles picu, kura tiek cepta malkas krāsnī, kas kurināta ar ozolkoku, olīvkoku vai skābardi. Pica tiek likta uz 450 grādu karstas akmens virsmas, tāpēc mīklai iestājas termālais šoks, kas veicina to, ka maliņa uzpūšas. Neapoles pica no ierastajām atšķiras ar citu mīklas pagatavošanas un cepšanas veidu. Neapoles picai ir ļoti sena vēsture – pamanāmākā picas atšķirība no ierastajām ir mazā rauga deva un ilgais rūgšanas laiks, kurā mīkla piedzīvo divas rūgšanas fāzes.

Doma par savu picēriju «Goldingen room» īpašniecei S. Cinei bijusi jau kādu laiku. «Ilgus gadus strādāju par finanšu direktori celtniecības uzņēmumā, bet dzīvē pienāk tādi brīži, kad pareizāk ir kaut ko mainīt, tāpēc laikā, kad nāca krīze, nolēmu doties uz Florenci Itālijā. Es izlēmu, ka gribu kaut ko jaunu. Es gribēju darīt to, kas man no sirds patīk un tā ir gatavošana. Mācījos Florences Mākslas universitātē, jo Itālijā kulinārijas skola ir zem mākslas zinātnēm,» stāsta S. Cine.

Pēc Florences Mākslas universitātes absolvēšanas un kulinārijas bakalaura grāda iegūšanas, Santu uzaicināja palikt augstskolā un strādāt par pasniedzēju – ārzemju studentiem mācīt itāļu ēdienu kultūru, vienlaikus gribējies radīt savu uzņēmumu. Viens no iemesliem bija iespēja ģimenei atkal būt kopā pēc gadiem. Ideja veidot ģimenes uzņēmumu Kuldīgā dzimusi spontāni – pavadot atvaļinājumu Latvijā . «Man visas mantas vēl bija Itālijā, kamēr es Latvijā jau pamazām, piesardzīgi sāku veidot biznesu,» atceras S. Cine.

«Pa vidu vēl paspēju aizbraukt pamācīties Francijā,» stāsta Santa. Bērnību viņa pavadījusi laukos, netālu no Sabiles, kur atradās ģimenes lauku mājas. Atgriežoties Latvijā, sapratusi, ka vēlas turpmāk dzīvot Sabilē. «Skatījāmies, kur atvērt restorānu, lai tas būtu viegli izbraukājamā attālumā. Latvija nevar lepoties ar to, ka tā ir blīvi apdzīvota. Mēs izskatījām Talsus, bet kaut kas mūs tur neuzrunāja, savukārt Liepāja likās pārāk tālu. Ventspils likās pārāk industriāla pilsēta, tāpēc nolēmu veidot restorānu Kuldīgā. Šī pilsēta zināmā mērā man atgādina Florenci, vismaz Florences veco daļu pavisam noteikti - vecpilsētas autentiskais šarms, dakstiņu jumti, zvanu skaņas no rītiem,» savās pārdomās dalās S. Cine. 

Šis ir izteikts ģimenes uzņēmums, jo tajā darbojas visa ģimene. «Man ļoti patīk strādāt kopā ar ģimeni, jo es zinu, ka aiz manis ir cilvēki, uz kuriem es varu paļauties, tas ir mūsu spēks,» akcentē Santa.

Restorāns ir atvērts kopš 2014. gada marta. Uzņēmuma īpašniece atklāj, ka šo biznesu uzsāka un attīstīja klusi un piesardzīgi. Viss sākās ar mazu telpu, mikroskopisku virtuvi, kur pati īpašniece gadu ir bijusi galvenā pavāre. Pašlaik restorāns jau izvērsies lielākās lielākās telpās, blakus atvērts bistro, pretī atvērta viesnīca «Divi baloži» un drīzumā tiks atvērta vēl viena viesnīca «Noliktava Nr. 9».

«Gadiem ejot, esam harmoniski izauguši. Man ļoti patīk tas, ko es daru, un es uzskatu, ka tas ir vissvarīgākais katram uzņēmējam. Ja savam biznesam velta maksimāli daudz enerģijas, iekšā ir neapturama degsme, tad arī ir redzams rezultāts,»uzskata Santa.

Viesnīcā «Divi baloži» ir 7 numuri, savukārt jaunajā viesnīcā «Noliktava Nr. 5», kura būs atvērta jūlija sākumā, būs 10 numuri. Jautāta par investīcijām, Santa teic, ka ieguldīto nav iespējams skaitliski novērtēt, jo investēta ir gan nauda un laiks, gan liels darbs un  intelektuālais ieguldījums.

Šobrīd «Goldingen room» ir arī divi jauni projekti - restorāns sācis piedāvāt Kalves kafiju, kura ir grauzdēta Latvijā. Otrs lielais projekts ir jaunais ledusskapis, kurā tiek uzturēta nemainīga mitruma temperatūras attiecība. «Liellopu gaļa ir garšīgāka ja tiek izturēta ilgāku laiku. Sākām ar 28 dienām, bet šobrīd eksperimentējam izturēt līdz 35 dienām,» saka S. Cine. Restorāns liellopu gaļu iepērk Kandavas novadā, no Kaspara un Ievas Sūniņiem, kuri audzē tīršķirnes liellopus. 

Konkurenci «Goldingen room» īpašniece neizjūt. «Veidojot šo restorānu, mēs meklējām, kas ir citādāks, līdz ar to mēs nevienu no apkārt esošajiem restorāniem neuztveram kā konkurentus. Laikā, kad mēs šeit ienācām, bija tikai pāris ēdināšanas vietas. Katra jauna vieta piesaista cilvēkus. Arī mūsu mērķauditorija ir skaidri izkristalizējusies, tie ir cilvēki, kas ir ceļojuši, daudz ko redzējuši un prot novērtēt ēdienu un garšu nianses,» akcentē S. Cine.