Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri. 

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Uzņēmuma ārzemju veikaliņā varēja iegādāties pastkartes uz jebkuru pasaules malu, bet tagad piegāde būs dārgāka par pašu produktu. Tagad SIA "Typical" strādā pie tā, lai klientam būtu izvēles brīvība, bet tā tiks samazināta, jo tiks veidoti dažādi pastkaršu komplekti un pastkaršu variācijas ar blakus produktiem, lai piegādes izmaksas kļūtu samērīgas. 

"Tas nozīmē, ka klients no Austrālijas nevarēs atlasīt piecas mīļākās pastkartes un iegādāties tikai tās. Tā vietā mēģināsim būt vēl radošāki, radot citādākas iepirkšanās iespējas. Tāpat vairāk koncentrēsimies uz ārzemēm, jo tur esošajiem pastkaršu sūtīšanas kustības aktīvistiem vēl ir iespēja daudz un aktīvi rakstīt un sūtīt pastkartes," teic E. Bērziņa.

Nākamgad uzņēmums plāno piedāvāt tematiskās piezīmju grāmatiņas un citus produktus. "Nākamais gads mums būs izaicinājums un pārbaudījums, vai, ieviešot visus plānotos jaunos produktus un iespējas, spēsim izdzīvot. Cerams, ka spēsim. Nākamais gads to rādīs," saka E. Bērziņa.

Šobrīd uzņēmumam ir četras pastkaršu kolekcijas. Vispopulārākā joprojām ir pirmā melnbalto pastkaršu kolekcija "Typical Latvian". Jaunākās no kolekcijām ir veltītas Lūznavas muižai un ar mākslinieka Mareka Odumiņa gleznu reprodukcijām. "Reiz gadījās ciemoties Lūznavas muižā un tā mani ļoti uzrunāja. Viņiem nebija savu pastkaršu, tāpēc sadarbībā ar fotogrāfi Ilzi Mezīti radījām pastkartes "ļaujies Mūzai... radīt savu stāstu". 

Mūsu sadarbība ar Lūznavas muižu kļuva vēl ciešāka, jo vienā no skaistajām muižas zālēm, baudot kafiju, tagad var uz vietas uzrakstīt un arī uzreiz nosūtīt pastkartes – gan tās, kas tapa speciāli šai muižai, gan mūsu iepriekšējo kolekciju pastkartes," stāsta E. Bērziņa.

Otrā kolekcija ir Mareka Odumiņa gleznu reprodukcijas. "Tagad sociālajā plāksnē mēs esam gājuši tālāk, jo viena lieta ir rīkot apmācības un cerēt, ka pēc tām iedotie instrumenti tiks izmantoti, kam nav garantijas. Pavisam kas cits ir palīdzēt reālam cilvēkam. Mareks Odumiņš pēc nelaimes palika paralizēts, bet esošajā situācijā atklāja gleznošanu," saka E. Bērziņa. 

Jau pirmsākumos uzņēmums vēlējās savā produkcijas tapšanā iesaistīt cilvēkus no sociāli neaizsargātām grupām un tagad tas ir izdevies. Kādā pasākumā viņa iepazinās ar M. Odumiņu un radās ideja par šādas pastkaršu kolekcijas radīšanu. "Man simpatizē cilvēki, kuri nepadodas, dara un neuzskata, ka sabiedrība tiem ir ko parādā. Tāpēc puse ieņēmumu no šīs kolekcijas pastkartēm tiek novirzīti pašam Marekam, lai uzlabotu viņa ikdienu," viņa atklāj.

Uzņēmums piedāvā arī korporatīvos apsveikumus. "Viens variants ir uz mūsu pastkartēm uzdrukāt uzņēmuma apsveikumu un logo, bet otrs, balstīts uz personīgu attieksmi un senajām vērtībām – uz mūsu pastkartēm, ietaupot uzņēmuma darbinieku laiku, paši ar roku uzrakstām viņu sarūpētu sveicienu," teic E. Bērziņa.

Vaicāta par sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, E. Bērzņa teic, ka Sociālās uzņēmējdarbības asociācija iegulda daudz enerģijas un darba, lai radītu izpratni par šo jomu. "Manuprāt, galvenais ir tas, ka šī joma attīstās. Šobrīd par ātrumu un lielumu lielāka nozīme ir topošo uzņēmumu godaprātam un tam, lai viņi grib būt sociālie uzņēmēji, nevis vienkārši darboties biznesā. Liela daļa sociālo uzņēmu ir veidoti, balstoties uz sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem un viņu problēmām. Tāpēc mani uztrauc, lai viņi netiek izmantoti," viņa piebilst.

"Dienas Bizness" jau rakstīja, ka E. Bērziņa kopš dzimšanas ir ratiņkrēslā. Iepriekš, runājot par to, cik sarežģīti Latvijā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir veidot biznesu, viņa atzina, ka tas ir diezgan grūti. 

"Viena lieta ir uzrakstīt biznesa plānu – tam, kas to lasa, ir vienalga, kurš to rakstījis. Kad nonāc līdz tai vietai, kad esi komisijas priekšā un runā, tad var būt visādi. Viss atkarīgs, cik cilvēks ir garīgi nobriedis, lai pieņemtu to, ka tas, ja cilvēks varbūt ir drusku citādāks, neietekmē viņa prāta spējas, gudrību, spēju darboties. Es nevaru teikt, ka sabiedrība ir ļoti atvērta tam. Es domāju, ka cilvēki grib domāt, ka ir atvērti, bet, kad nonāk līdz darīšanai, tad tā nav," norādīja E. Bērziņa.