Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic. 

Ceļš no vilnas līdz gatavam izstrādājumam ir tāls. Vispirms vilna ir jāattīra no netīrumiem, tad jāmazgā, jāšķetina un jāvērpj. Turklāt Latvijas aitu vilna ir visai rupja, tāpēc to nevar izmanto termoveļai vai mazuļu apģērbam.

Šobrīd I. Antoņeviča ar vilnas lietu radīšanu nodarbojas paralēli pamatdarbam. "Šobrīd savā virtuvē daru to primitīviem līdzekļiem – mazgāju, žāvēju, ķemmēju, krāsoju. Esmu pamēģinājusi arī vērpšanu, lai saprastu pārstrādi no A līdz Z un zinātu, kur rodas zeķes. Tagad saprotu, kāpēc agrāk zeķes rūpīgi lāpīja, jo ir ieguldīts milzīgs darba apjoms," viņa skaidro. 

I. Antoņeviča cer, ka kādudien viņai Gulbenē būs darbnīca, kur vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori. Tik tikko ir noadīti pirmie cimdi un viņai ir zināmas vairākas kundzes, kuras būtu gatavas sadarboties. 

"Cilvēkam ir ļoti svarīgi justies vajadzīgam un novērtētam. Senioriem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā nereti nav pārāk labas datorprasmes vai angļu valodas zināšanas, kuru dēļ viņi pārāk labi neiekļaujas darba vidē, bet viņi arvien ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, kam ir citas prasmes. Vēlos strādāt resursiem, kam ir liels potenciāls – vilnu un senioriem," teic I. Antoņeviča. 

Tāpat viņa plāno iesaistīt darbā vecākus, kuri audzina bērnus vieni. "Visi zina, ka viņi ir štruntīgā situācijā, bet nekādu atbalsta mehānismu nav. Arī tā ir grupa, ar ko vēlos strādāt, bet nezinu, vai sabiedrība tam ir gatava," tā I. Antoņeviča.

"Living Wool" sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" ieguva sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "New Door" simpātiju balvu, kas I.  Antoņevičai dos iespēju piedalīties nākamajā akselerācijas programmā.