Pēc vidusskolas beigšanas K. Puzo izvēlējusies studēt komunikāciju zinātni Rīgas Stradiņa universitātē, bet pēc tam Latvijas Universitātē pabeigusi maģistrus, tādēļ vairāk nekā 10 gadus strādājusi sabiedrisko attiecību jomā, taču interese par kvalitatīvu ēdienu, tā sastāvdaļām un veselīgu uzturu viņai bijusi visu šo laiku. Tomēr tad ģimenes apstākļi sakrituši tā, ka bija ievērojami jāsamazina slodze sabiedrisko attiecību jomā un vairāk laika jāvelta ģimenei, tādēļ pakāpeniski viņa vairāk pievērsusies ēdienu gatavošanai. Tā rezultātā tapis pirmais produktus, ko pirms diviem gadiem K. Puzo piedāvāja plašākam lokam – čili mērce Ugunīgā Čikitta. Mērce sākotnēji radīta, lai iepriecinātu tuvākos cilvēkus.

«Man patīk atklāt un savienot jaunas garšas, izmēģināt receptes. Taču pēc tam, kad cilvēki bija mērci pagaršojuši, vairāki man zvanīja un vaicāja, vai varu to pagatavot arī viņiem, vēlējās iegādāties. Domāju – kāpēc gan man to nesākt darīt plašāk, ja cilvēkiem garšo, jo visas kvalitātes prasības tāpat jau ievēroju, tomēr sapratu – ja piedāvāju savu produktu cilvēkiem no malas, tad tas jādara oficiāli. Sapratu, ka tā ir mana joma un varu apvienot savu hobiju ar biznesu, tādējādi dodot savu pienesumu valstij,» viņa skaidro. 

MadamPuzo piedāvājumā patlaban ietilpst trīs produktu grupas – mērces un čatniji, ievārījumi un želejkonfektes. Pagaidām K. Puzo jaunas produktu grupas neplāno, taču nākotnes plānos ir strādāt pie jaunām garšām. Nākotnē vairāk plānots veidot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jo, augot apjomiem, pašai visu saražot nav iespējams. Visjaunākā produkta – želejkonfekšu – ražošana ir ārpakalpojums. «Galvenais nosacījums ir, lai mani produkti joprojām tiktu ražoti Latvijā, jo gribu saglabāt šo piederības sajūtu savai valstij. Uzticamus sadarbības partnerus atrast nav viegli, un izstādes ir viena no iespējām tos sastapt un sarunāt nākamo tikšanos,» stāsta uzņēmēja. It kā šķiet, ka uzņēmumu, kas strādā viņas pārstāvētajā segmentā, ir daudz, tomēr, sākot meklēt ko konkrētu, pastāv dažādas nianses, kas būtiski sašaurina potenciālo partneru loku. 

«Piemēram, burciņas ir bijušas pārāk mazas ražošanas līnijai vai sastāvdaļu iegādē nesakrīt viedoklis. Es, piemēram, ļoti sekoju līdzi savu produktu ražošanai un vēlos, lai tiek darīts saskaņā ar manām vēlmēm. Saprotu, ka lētāk būtu taisīt citādāk vai arī uzņēmumam jau ir citas iestrādes, taču vēlos savu produktu ražot tā, kā esmu iecerējusi. Piemēram, produktu ražošanā vēlos izmantot svaigu papriku, taču viens no sadarbības partneriem to iepērk sezonas laikā, kad tā maksā lētāk, un marinē, pēc tam produktus ražojot no marinētas paprikas. Tas man neder,» viņa saka, piebilstot, ka šajā ziņā ir vieglāk sadarboties ar mazāka izmēra uzņēmumiem, jo tie ir elastīgāki.

MadamPuzo nākotnes plānos ir arī eksporta attīstība – sākotnēji uz Baltijas valstīm, jo šis tirgus, pēc viņas teiktā, jauniem uzņēmumiem ir atspēriena punkts, pēc tam plānos ir tirdzniecība arī uz citām valstīm. Vietējā tirgū MadamPuzo gardumus iespējams pasūtīt zīmola Facebook lapā, bet tos tirgo arī vairākos specializētajos veikalos gan Rīgā, gan citviet. Viņa vēlētos, lai produkcija iekļūst lielajos veikalu tīklos. Tā tiek pasūtīta arī korporatīvajiem pasākumiem, taču šajā gadījumā pieprasījums ir sezonāls.

Visu rakstu lasiet 8. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!