Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta  uzņēmējs. 

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdes kolhoza Lāčplēsis alus darītavā beidzās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Šobrīd alu ar zīmolu Lāčplēsis ražo SIA Cido Grupa.Lielvārdes alus darbnīca šobrīd nav liela, tās ražošanas jauda karstākajos vasaras mēnešos ir aptuveni astoņas tonnas jeb 16 tūkst. pudeļu grādīgā dzēriena mēnesī. T. Mālmeisters neslēpj, ka sākotnēji bijušas dažādas ķibeles, piemēram, saistībā ar ražošanas iekārtām. «Divu gadu laikā esam pārgājuši no divdesmitlitrīgām mucām uz divsimtlitrīgām un pāris fermentiem. Kā rodas mazākā iespēja, cenšamies attīstīties. Šogad diemžēl esam palikuši uz vietas,» secina uzņēmējs. Alus darbnīcas un tirgotavas izveidošanā ieguldīti privātie līdzekļi, jo citas iespējas naudas piesaistē nav atrastas. Finanšu institūcija Altum finansējumu atteikusi, Lauku atbalsta dienests projektu nav apstiprinājis, bet biznesa inkubatoros nevar iestāties uzņēmumi, kas ražo alkoholiskos dzērienus. 

Visu rakstu lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.