#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

«Latvijā ir ļoti daudz iedvesmojošu un brīnišķīgu sociālā biznesa piemēru, no kuriem citiem vajadzētu mācīties, vienlaikus vēl ir daudz kas darāms, jo daudzās pilsētās un reģionos ir nepieciešamas jaunas pieejas veco problēmu risināšanai,» saka Diāna Lapkis, sociālā biznesa akseleratora New Door vadītāja.

!Viens no stabilākajiem sociālā biznesa klientiem ir un varētu būt valsts un pašvaldības.

«Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba, lai tas kļūtu ilgtspējīgs. No sākuma jāiemācās izdzīvot tirgū un neslinkot, apgūstot visus iespējamos biznesa rīkus, izmantot kontaktus un apkārt esošās iespējas, bet jārēķinās, ka būs kļūdas, sāpes un asaras, un tikai pēc tām atnāks veiksme. Ir jāstrādā un jākoncentrējas uz savu ideju,» uzsver D. Lapkis.

Viņas skatījumā, viens no stabilākajiem sociālā biznesa klientiem ir un varētu būt valsts un pašvaldības. Sociālā biznesa modelis var būt divpusēji ļoti izdevīgs. Latvijā ir vairāki veiksmīgi šādas sadarbības piemēri, tādēļ atbalsts varētu būt tieši aktīvā sadarbībā un valstij piederošo telpu iznomāšanā un aprīkošanā, kas sociālam uzņēmumam ir nepieciešams, lai iesāktu savu darbību.

!Sociālās uzņēmējdarbības attīstībā šobrīd Latvijā ļoti nepieciešams ir tieši nefinansiāls atbalsts, kas palīdz šādiem uzņēmumiem stiprināt biznesa pusi, MADARA ŪLANDE, LATVIJAS SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ASOCIĀCIJAS DIREKTORE.

E. Neilande piekrīt, ka sociālajā biznesā valsts, pašvaldību un citu institūciju atbalsts ir ļoti būtisks – sākot ar tiesisko regulējumu, kas pamatojas uz šādu uzņēmumu īpašo vērtību un sociālajai ekonomikai raksturīgu elementu atzīšanu, kā arī atzīstot to politikas virzienos. «Ir nepieciešama lielāka izpratne un interese no valsts un pašvaldību puses, jo lielākoties šie uzņēmumi risina sociālas problēmas, kas teorētiski ietilpst valsts atbildības sfērā,» viņa spriež. Lai sociālais bizness būtu ilgtspējīgs, ir vajadzīgs valsts atbalsts, sniedzot organizācijām, kas darbojas sabiedrības labā un šim mērķim pašas piesaista līdzekļus no saimnieciskas darbības, iespēju nodarboties ar saimniecisko darbību, piemērojot atvieglotus konkurences noteikumus, mazāku birokrātisko un nodokļu slogu. Piemēram, Otrajai elpai nav ražošanas izdevumu un visas ekonomiskās aktivitātes tiek veiktas uz ziedotu materiālu bāzes. Pakalpojumu izmaksas galvenokārt veido darbs, kuru klienti ir fiziskas personas, tāpēc 21% PVN šim uzņēmumam ir ievērojams sadārdzinājums, tāpat arī noteiktā PVN robeža nav pietiekama.

Visu rakstu Aug izpratne lasiet 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.