Smalkais muslis ir tas pats klasiskais brokastu produkts, tikai sasmalcināts. Tā pamatā ir pilngraudu auzu pārslas, augļi, ogas un sēklas. Šobrīd sortimentā ir trīs produkti – ar eksotiskiem augļiem, ar sēklām un ar Latvijas dzērvenēm un avenēm, bet ziemā iecerēts vēl viens papildinājums. Lai gan sākotnēji tas tika radīts, ēšanai ar pienu, jogurtu vai kefīru, pircēji to mēdz izmantot arī augļu kokteiļos, putrās, kūkās, cepumos un pat kotlešu un karbonāžu apviļāšanai. «Cilvēki paši parāda priekšā, kas viņiem vajadzīgs. Mums atliek ieklausīties un skatīties līdzi,» saka Ilze.

Ideja par šādu produktu radās Ilzei, kad viņa ar ģimeni ceļoja pa Eiropu un bērniem iegaršojās līdzīgs muslis. Sākumā viņa domāja, kā to nogādāt Latvijā ikdienas patēriņam, taču vēlāk pamēģināja to pagatavot pati. «Ar Ievu esam labas draudzenes un jau iepriekš domājām, ko varētu kopīgi sākt. Biju bērna kopšanas atvaļinājumā un, atbraucot mājās, teicu: man ir ideja,» stāsta Ilze.Pērn viņas produktu vispirms deva draugiem un tad, kad daži sāka prasīt pa trim pakām nedēļā, nospriedušas, ka jāsāk ar to nodarboties plašākā mērogā. Ar laiku Ilze ar Ievu šim projektam pievērsās nopietnāk un sāka apmeklēt dažādus kursus, meklēt finansējumu tehnikai, konsultēties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem, lai uzzinātu vairāk par savu produktu un tā iepakošanu, uzglabāšanu. «Pirmajā tirdziņā, kurā piedalījāmies, visu izpirka. Sapratām, ka produkts cilvēkiem patīk,» saka Ieva. Ilze piebilst, ka muslis, ko viņas ģimene izmēģināja ārzemēs, bija maigāks un smalkāks, bet viņām tas sanāk nedaudz rupjāks. «Nevaram dabūt to pašu konsistenci, laikam pie mums citas izejvielas. Latvieši ir ziemeļu tauta, skarbāki. Daudziem mūsu produkts pat šķiet par smalku un sauc par miltiem,» viņa teic.

Ieva un Ilze iepriekš ir strādājušas komunikācijas jomā, iepazinās studiju gados, kopā strādājot tirdzniecībā. Kad vienlaikus viņām piedzima otrie bērni un tika rīkotas bēbīšballītes, viņas atgriezās pie ideju par kopīgu biznesu. «Nav noslēpums – sākums ir grūts. Visi saka, ka pirmie trīs gadi būs mīnusos, tomēr, pateicoties Eiropas projektiem, tie nav bijuši lieli. LEADER projekta un Nodarbinātības valsts aģentūras komercdarbības sākšanas projekta ietvaros esam piesaistījušas investīcijas, lai iegādātos tehniku, tāpat plānojam startēt SEB programmā (ie)dvesma, lai paplašinātu ražošanas jaudu,» saka Ieva.

Visu rakstu Ideju atved no ārzemēm lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.