Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas". 

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

"Vasaras gaitā Ķīna spēra konkrētus soļus savas valūtas devalvēšanai", un juaņas vērtība pret dolāru sasniedza zemāko līmeni vairāk nekā 11 gados, paziņoja Finanšu ministrija.

Pēdējā laikā juaņas vērtība ir pieaugusi līdz 6,93 juaņām par dolāru. Finanšu ministrija paziņoja, ka jaunajā tirdzniecības līgumā ietverti arī valūtas jautājumi.

"Šajā līgumā Ķīna ir uzņēmusies ieviešamas saistības atturēties no konkurējošas devalvācijas un nemainīt savas valūtas kursu konkurences mērķiem," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Šīs saistības gan ir identiskas tām, kuras Ķīna jau ir uzņēmusies kā G20 dalībvalsts.

Tramps ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 2016.gadā bija solījis pasludināt Ķīnu par "valūtas manipulatori", bet Finanšu ministrija līdz pērnā gada augustam bija atturējusies to darīt.