Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts. 

Joprojām mēdzam uzlūkot kokrūpniecību kā lokālu vai reģionālu nozari, taču notiekošais kaut kur tik tālu – Ķīnā – nenoliedzami ir atstājis iespaidu arī uz Baltijas zāģētavām. Zāģētavas šobrīd ļoti rūpīgi izvērtē katru līgumu, izvēloties tikai lielākos un stabilākos pircējus, samazina ražošanas jaudas (attiecīgi arī finansiālos riskus) un izmanto arī līgumu izpildes apdrošināšanas iespējas. Tirgū nav jūtams liels pieprasījums pēc zāģmateriāliem, tomēr ir labā ziņa - cenas vairs būtiski nesamazinās. Dažādiem produktiem, protams, vēl var notikt cenu korekcijas, bet vairs nav sagaidāms straujš cenu kritums. Zāģmateriālu cenas jūnija mēnesī nav būtiski samazinājušās, kritums, kas bijis kopš šī gada sākuma ir lielākā vai mazākā mērā, bet tomēr pierimis un situācija stabilizējas. 

Pirmie, kuri sajuta tirgus izmaiņas šogad bija dēļu ražotāji (produkts, kuru var sagatavot visas zāģētavas un tas ir viegli pieejams). Šobrīd arī tie, kuri ražo ne tik pieejamu produktu, atzīst, ka tirgus situācija ir  neviennozīmīga. Īpaši jāpiemin uzņēmumi, kuri ir specializējušies uz īpašiem produktiem, kā piemēram - pirts dēļi, logu un durvju ražotāji. Šie uzņēmumi, par spīti būvniecības apjomu pieaugumam Latvijā, otrajā ceturksnī arī ir izjutuši, ka kokmateriālu tirgū izmaiņas ir ne uz labo pusi. Piemēram, SIA Rīgas meži zāģmateriālu pārdošanas līgumu vidējā svērtā cena žāvētiem dēļiem kritusies par 8,3% no 163,63 līdz 150,15 EUR/m3 , bet žāvētiem, ēvelētiem dēļiem par 1,6% no 212,45 līdz 209,06 EUR/m3. Samazinājums gan cenai, gan apjomiem ir arī kopumā pirmajā pusgadā pret pagājušā gada attiecīgo periodu.  

No SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe 2019.gada pirmajā pusgadā saražotajiem zāģmateriāliem realizēti 13 406,0 m3 (2018 gadā – 14 466.02 m3) ar vidējo cenu 166,88 EUR/m3. 2018.gadā pirmajā pusgadā vidējā cena sasniedza 179.72 EUR/m3. 

Cenas kritums turpinājies arī ražošanas atlikumu produktiem – zāģskaidām, šķeldai un mizai.

Trešajā kvartālā prognozējams vēl neliels kritums zāģmateriālu cenās, bet jāatzīst, ka sliktākais jau ir aiz muguras.

Apaļkoks

Otrajā kvartālā daudzi mežizstrādes uzņēmumi samazināja ražošanas jaudas vai pārtrauca tās pavisam, ņemot vērā, ka cenas apaļkokam strauji kritās un tika pieņemts lēmums likt tehniku “atvaļinājumā”. Jūnijā īpaši spilgti izjutām un turpinājām izjust arī jūlijā, ka tirgū nonāk mazāk apaļkoka. Cenu dinamika vairs nav lejupvērsta, bet ir kļuvusi stabila. Turklāt ņemot vērā, ka vasaras periodā tiek apturēta vai samazināta bērza izstrāde, šobrīd izjūtams deficīts tādiem sortimentiem kā bērza papīrmalka. 

Pagaidām gan SIA Rīgas meži ir bijis jāsamierinās ar situāciju, ka apaļo kokmateriālu  un ciršanas atlikumu pārdošanas līgumu svērtās cenas ir piedzīvojušas visai dramatisku kritumu. Piemēram bērza finierkluču cena pa ceturkšņiem samazinājusies par 15% no 80,40 EUR/m3 līdz 68,31 EUR/m3, bet uzņēmumam ļoti nozīmīgajās apaļkoku grupās – mazās dimensijas priedes zāģbaļķim (10-14) kritums bijis pat 32% no 62 EUR/m3 līdz 42 EUR/m3, bet lielās dimensijas zāģbaļķim (18-27,9 un 28+) par 15% no vidēji 91,2 EUR/m3 līdz 77,8  EUR/m3.

2019.gada pirmajā pusgadā  SIA Rīgas meži Ražošanas daļa sagatavojusi un Realizācijas daļa pārdevusi 82,169 tūkst. m3 apaļkoku (2018.gadā  – 75,447 tūkst. m3) ar vidējo cenu visām apaļkoku grupām 53,67 EUR/m3. Jāatgādina, ka 2018.gada pirmajā pusgadā vidējā cena sasniedza 63.67 EUR/m3.

Lokāli vērtējot, šķiet, ka apaļkoku piegādātāji tūlīt varēs uzelpot, jo pieprasījums atkal palielinās, pirmo reizi kopš gada sākuma tiek pat paaugstinātas iepirkumu cenas. Bet šīs sajūtas ir mānīgas, jo vēl nenozīmē, ka palielinājies pieprasījumus un tirgus prasa vairāk. To drīzāk ietekmējis īslaicīgs faktors – samazinājies piedāvājums no vietējiem izstrādātājiem. Liela daļa no mežizstrādātājiem gaida cenu kāpumu un rudeni, kad zāģētavas būs atgriezušās no tehniskajiem pārtraukumiem, lai atsāktu izstrādi. Bet, pārāk strauji augot apaļkoku piedāvājumam, sagaidāmais cenas pieaugums var arī nesekot. No otras puses - zāģbaļķiem cenas šobrīd stabilizējušās un nav prognozējams cenu kritums, tieši otrādi - neliels kāpums, ja trešajā kvartālā laikapstākļu dēļ tiks apgrūtināta mežizstrāde un apaļkoku pieejamība mežā. Šāda situācija var radīt "neveselīgu" vidi ražotājiem, jo nāksies konkurēt ar cenu un apaļkoka pieejamību savā starpā, lai uzturētu ražošanu, bet pretī dēļu līgumiem cenas nebūs iespējams paaugstināt vēlamā līmenī. Baltkrievija, atverot robežas mazvērtīgajam apaļkoku eksportam, pagaidām nav būtiski iespaidojusi Latvijas apaļkoku pircējus un izstrādātājus, jo šobrīd vietējā tirgū joprojām ir iespēja iegādāties lielāko daļu apaļkoku sortimentu.

Arī zaru šķeldotāji atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir samazinājies nopērkamais apjoms, kas rada bažas par iespējamu deficītu trešajā kvartālā. Jāņem vērā, ka rudens, kā ierasts, mēdz būt ar neprognozējamiem laikapstākļiem un, iespējams, trūks tādi produkti kā kurināmā šķelda (zari), malka granulu rūpnīcām u.c. SIA Rīgas meži, būdams vienlaicīgi gan zāģmateriālu ražotājs, gan apaļkoku piegādātājs, turpinās uzmanīgi sekot tirgus tendencēm un diversificēt pieprasījuma un cenas korekciju riskus, lai sarežģītajā un “lēnajā” tirgus situācijā gādīgi rūpētos par publisko kapitālu – Rīgas pašvaldībai piederošajiem mežiem.