Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Tirdzniecības ķēdes mainās

Tirdzniecības ķēdes mainās ļoti strauji. Pirms desmit gadiem visiem pārtikas ražotājiem bija savs transportēšanas iepakojums vai kastes, vai arī tie izmantoja vienreizējus iepakošanas materiālus. Ražotājam sava plastmasas un kartona iepakojuma pirkšana ir ļoti dārga. Papildus ikdienas daudzumam jāiegādājas sezonalitātes krājumi, lai nodrošinātu produktus piegādi Jāņos, Ziemassvētkos un citos svētkos. Pārējā laikā šie papildus iegādātie apjomi paliek ražotāja noliktavā. Un šis uzkrājums var būt līdz pat 50% no ikdienas vajadzības. Tie ir milzīgi iztērēti vai neizmantoti resursi. Turklāt ir nepieciešams ieguldīt iepakojuma mazgāšanas aprīkojumā, uzturēšanā un atjaunošanā.

Šī ir ļoti nogurdinoša tēma daudziem ražotājiem. Iepakojums var radīt daudzas papildu izmaiņas ražošanas procesos un loģistikā. Un, ja nav atbilstoša iepakojuma, pārdošanas iespēja var tikt zaudēta, un tā ir daudz lielāka problēma. Tāpēc drošākais veids ir uzkrāt pietiekami daudz iepakojumu krājumu.

Lielas problēmas loģistikā

Pirms dažām desmitgadēm tirdzniecība sāka konsolidēties ķēdēs. Tas radīja jaunas vajadzības. Liels skaits transportēšanas iepakojumu no dažādiem piegādātājiem distribūcijas centrā radīja sarežģījumus un izraisīja lielu loģistikas neefektivitāti. Aprēķini parādīja, ka iepakojumu standartizēšana palīdz piegādes ķēdei ietaupīt līdz 30% no loģistikas izmaksām.

Turklāt kastes tika pazaudētas vai negodīgi izmantotas. Arī kastu tīrība un pats tīrīšanas process bija ļoti svarīgs jautājums. 

Lietuvā tika konstatēts pārtikas piesārņojums – pelējums, rauga baktērijas, tādas kā listerija, koliforma un salmonella, kas izplatījušās ar transporta iepakojumu, piemēram, kastēs un koka paletēs. Savstarpējs piesārņojums piegādes ķēdē ir ļoti tipisks, ja transportēšanas iepakojums nav pareizi iztīrīts vai vispār nav iztīrīts pēc katras piegādes.

Diemžēl šodien realitāte ir tāda, ka kastu tīrība ir ļoti zema, un tas rada patērētājiem lielu risku.Netīrumi un vienlaikus vairākas lipīgās etiķetes uz pārtikas kastēm liecina par to, ka daži ražotāji kastes netīra.

Kāds ir risinājums?

Lielo tirdzniecības ķēžu piegādes vadītāji saprata, ka, lai palielinātu efektivitāti, ir ātri jāatrisina transportēšanas iepakojuma jautājums.

Radās nepieciešamība pēc jauna pakalpojuma. Bija jāizveido viens saskaņots kastes standarts, ko izmantos visi tirdzniecības partneri, lai būtu iespējams izsekot un nodrošināt nepieciešamo kastu daudzumu noteiktā laikā, kā arī kontrolēt tīrību. 

Turklāt bija zināms, ka dažādas produktu kategorijas atbilst noteiktam gadalaikam. Tas nozīmēja, ka kastu izmantošanu varēja dalīt starp dažādiem ražotājiem. Tomēr to ir ļoti grūti paveikt, ja ražotājiem kastes pieder un tās tiek pārvaldītas. Ir jābūt atsevišķai organizācijai, kas nodarbojas ar šo un spēj uzraudzīt visu tirgu, sniedzot pakalpojumu vienādi visām piegādes ķēdes pusēm.

Deviņdesmitajos gados Eiropā tika nodibināti pirmie transporta iepakojuma koplietošanas uzņēmumi, tādi kā Euro Pool System, IFCO un Container Centralen. Pakalpojuma nosaukums joprojām dažādās valodās netiek tieši tulkots, bet darbības pamatā visiem ir angļu valodas termins “pooling”. Iepakojuma standartizācija ir vienreizējs darbs, tas ir dārgs sākumā, bet ilgtermiņā tomēr ļoti svarīgs efektivitātes ziņā.

Jau īsā laikā pārtikas tirgū vienreizējās lietošanas iepakojumu atkritumu daudzums tika samazināts līdz 50% no kopējā iepakojuma atkritumu apjoma.

Ievērojami samazinājās transporta iepakojuma zudumi un negodprātīga izmantošana, tika izveidoti priekšnoteikumi noliktavu automatizācijai un palielināta loģistikas efektivitāte visām piegādes ķēdes pusēm.

Unikāla situācija Baltijā

Baltijas valstīs uzņēmums Container Centralen piedāvā kastes nomas pakalpojumu, bet Bepco – koplietošanas pakalpojumu.

Kamēr Eiropā joprojām tiek izmantotas dažādas kastu sistēmas, Baltijā ir izveidojusies unikāla situācija. Trīs valstīs ar ciešām tirdzniecības saitēm ražotāji un lielākie mazumtirgotāji ir spējuši vienoties par vienas kastes standartu. Šis standarts nav pilnībā īstenots, bet, cerams, tas tiks sasniegts. Tas visiem piegādes ķēdes dalībniekiem ļaus pilnībā standartizēt aprīkojumu, procesus un loģistiku, nodrošinās lietojumprogrammu automatizācijas un vienkāršākas izstrādes pamatu.

Sistēma strādā lieliski

Bepco ir investējis un septiņu gadu laikā izveidojis uzņēmumu, kas ražo, īrē, piegādā, mazgā un uzrauga kastu izmantošanu visās trīs Baltijas valstīs.

Mūsu pakalpojumu izmanto piena, gaļas un dārzeņu ražotāji, kā arī mazumtirgotāju virtuves. Tas rada lielisku sinerģiju starp dažādām sezonām un samazina kastu stāvēšanas un glabāšanas laiku. Ir iespējams piegādāt pietiekamu daudzumu kastu arī lielākajiem ražotājiem, nodrošinot tos ar iepakojumu resursiem lielās sezonālās svārstībās.

Turklāt ražotājam nav jāuztraucas par iepakojuma atgriešanu no eksporta tirgiem Lietuvā un Igaunijā. To izdara Bepco, joloģistika un kustības vadība ir digitalizēta. Visos ķēdes kritiskajos un kustības punktos informācija un paraksti tiek fiksēti digitāli, izmantojot viedtālruni vai planšetdatoru. Papildus klientiem (ieskaitot veikalus, restorānus u.c.) Bepco ir izstrādājis bezmaksas programmatūras platformu taras izsekošanai, kuru bez maksas var izmantot ikviens. Tas nozīmē, ka ir pieejams pastāvīgs tiešsaistes pārskats par kastu atlikumiem un kustībām.

Liels enerģijas ietaupījums

Papildus izlietotā iepakojuma apjoma samazinājumam vienots mazgāšanas pakalpojums nodrošina arī ievērojamu enerģijas un ūdens ietaupījumu. Lielām mazumtirdzniecības ķēdēm ir aptuveni 400 piegādātāju. Ikvienam, kurš izmanto atkārtoti lietojamas plastmasas kastes, vajadzētu būt pareizai iepakojuma mazgāšanai. Tas nozīmē 400 mazākas mazgājamās mašīnas visā Latvijā, kuras, visticamāk, nebūs vismodernākās un pilnībā noslogotas. 

Vai ir iespējams cits modelis?

Daudzi ražotāji vēlas, lai būtu saskaņotas standarta kastes. Protams, interesanta ideja varētu būt tāda koplietošanas ekonomikas platformas izveide kā Airbnb vai Taxify, kur ražotājiem būtu savs transporta iepakojums un pēc tam tie izīrētu savus brīvos resursus citiem. Tomēr šajā gadījumā daudzi jautājumi paliek neatbildēti – kastu izsekošana, tīrības un stabilitātes kontrole, konkrētās vajadzības un iespējamie apjomi, kas pieejami dažādās vietās, un vai šie brīvie resursi ir pieejami jebkurā laikā un noteiktā vietā. Ražotāju pašu kastes tiks sajauktas tirgū. Rodas jautājums: kam vajadzētu ievietot tirgū jaunas kastes?

Līdz šim to nav bijis iespējams atrisināt citādi, kā tikai izmantojot vienu noteiktu trešās puses organizāciju, kas ir atbildīga par visiem svarīgajiem aspektiem. Līdz šim ir pierādīts, ka tas nodrošina visa transportēšanas iepakojuma efektivitāti, kvalitāti un pakalpojumu attīstību. Ne mazāk svarīgi, ka apvienošanas pakalpojums ir tikai no 0,2 līdz 0,7% no produkta cenas. Ražotājiem daudz svarīgāk ir ražot, nevis kontrolēt produktu taru un autoparkus.