Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts  un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Dabas vērtības Pierīgā

Rīgas meži apsaimnieko mežus 50 km rādiusā ap Rīgu. Interesanti, ka apmēram 25 km attālumā no Brīvības pieminekļa klusā nogabalā riesto tramīgie medņi, Garkalnes meži ir unikāli pasaulē ar to, ka vistālāk uz ziemeļiem ligzdo zaļās vārnas. Tas ir Rīgas mežu ilgtspējīgās ekonomiskās saimniekošanas nopelns. Lai retās sugas arī turpmāk par savu mājvietu izvēlētos Pierīgas mežus, tiek veidoti mikroliegumi, pirms katras mežizstrādes dabas un vides eksperti kopā ar mežniecību darbiniekiem cirsmā izvēlas visvērtīgākos ekoloģiskos kokus, lai katrs no tiem atbilstu kāda retuma prasībām. Jā, retas putnu sugas uzņēmuma bankas kontu nepapildina, taču pašlaik šādus dārgumus uzskaita kā ekosistēmu pakalpojumu, un te galvaspilsētas meži it nemaz neatpaliek no nomaļākām un neskartām vietām. Apmēram trešā daļa Pierīgas mežu ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, šeit saimniekošana notiek saudzīgi, bet, tā kā piepilsētas dabai jādod atpūta pilsētniekiem, nav nemaz tik viegli nodrošināt līdzsvaru starp dabas un cilvēku vajadzībām. Valstī turpinās dabas skaitīšana, un nav iemesla domāt, ka aizsargājamo teritoriju platības nepieaugs. Tāpēc katram stumbram, kuru drīkst nozāģēt, jāpievieno pēc iespējas lielāka vērtība, jāizmanto ne tikai lielie baļķi, bet katrs sīkbaļķis, nomaļi, visas skaidas un mizas. Un to Rīgas meži arī dara.

Izcilas priedes neaug grāvmalā

Rīgas meži jau izsenis ir slaveni ar savu priežu izcilo kvalitāti, arī tagad īpaša vērība tiek pievērsta jauno kociņu izaudzēšanai kokaudzētavā “Norupe”, kas radīta, lai uzturētu un uzlabotu gan Rīgas priežu (Pinus sylvestris var. Rigensis) , gan pārējo saimniecisko koku sugu ģenētisko kvalitāti. Rīgas priedei raksturīgs taisns, bezzarains stumbrs, strauja augšana un augsta koksnes kvalitāte. Šo priežu augstums 100 gadu vecumā būs 35–40 m, un stumbra caurmērs 40–55 cm. No šiem kokiem var iegūt vismaz par 15% vairāk zāģbaļķu dimensijas. No 2012. gadā tika ievākta pirmā sēklu raža, un 2014. gadā iestādīti pirmie pašu audzēto sēklu stādiņi Gaujas mežniecībā. Pēdējo gadu laikā izveidotas ne tikai jaunas priežu, bet arī egļu, bērzu un melnalkšņu sēklu plantācijas, no kurām iegūtās sēklas jau ir atzītas par pārākās kvalitātes materiālu. Kokaudzētava nav liela – 10 ha, bet nemitīgi tiek modernizēta. Uzbūvētas četras siltumnīcas ar kopējo platību 3840 m2, stādu audzēšanas poligoni aizņem 9000 m2 platību. Pamatsuga ir priede – ap 70%, egle – 15% un lapu koki bērzs un melnalksnis – 15% . Ir vērts pašiem audzēt izcilas kvalitātes sēklas, jo tās ir dārgas, piemēram, priežu sēklu cena ir, sākot no 1500 eiro/kg, izcilas kvalitātes – pat pāri 3000 eiro/kg. 

“Norupē” audzē gan tradicionālos ietvarstādus – tādus, kas visu audzēšanas laiku pavada ietvarā un kam sakņu kamols ir blīvs, kā arī stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu: tos pusgadu audzē mazā ietvariņā, bet tad, kad kociņš izaudzis 5 cm garš un sakne piepildījusi kūdras substrātu, to izstāda uz lauka. Sakne ir kupla un kompakta, ar ļoti lielu potenciālu ieaugties. 

Kokaudzētava “Norupe” audzē stādus ne tikai savam uzņēmumam, bet pārdod tos arī citiem mežu īpašniekiem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Turpmākajos gados īpaša vērība tiks pievērsta Rīgas apkaimes mežu īpašnieku nodrošināšanai ar stādiem, tā palīdzot uzturēt augstu koku kvalitāti ne tikai uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, bet reģionā kopumā. Pašlaik Latvijā stādu katastrofāli trūkst, tāpēc tos vajag rezervēt laikus. Rīgas meži sākuši gatavoties stādu audzēšanas paplašināšanai. Tas būs uzņēmuma ieguldījums nākotnes mežam.

Mērķis – pārstrādāt baļķi līdz pēdējai skaidai

Kopš 2012. gada SIA Rīgas meži lielāku uzmanību velta mežizstrādes darbības attīstīšanai, lai mazinātu mežu pārdošanu izsolēs uz celma. Tas palīdz ne tikai iegūt no sava meža iespējami lielāku peļņu, bet dod iespēju uzturēt augstos ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas standartus. Lai gūtu lielāku pievienoto vērtību no Rīgas pilsētai piederošajiem koksnes resursiem, SIA Rīgas meži 2013. gadā Ikšķiles novadā uzbūvēja modernu kokzāģētavu. Izejmateriāli tiek iegūti SIA Rīgas meži cirsmās, un tā tiek nodrošināta paredzama, stabila un vienmērīga izejvielu plūsma. Kokzāģētava pārstrādā skujkoku sīkbaļķus  un ražo augstas kvalitātes ēvelētu produkciju – mēbeļu sagataves un apdares dēļus. Tā kā zāģētava nav liela, speciālisti spēj ātri un operatīvi piemēroties klientu vajadzībām, tai skaitā nestandarta produkcijas ražošanai. Piecu gadu laikā “Norupe” plānotā jauda 50 000 m3  apaļkoksnes gadā ir ne tikai sasniegta, bet jau pārsniegta un sasniedz 62 000 m³. 

Kokrūpnieki zina – tikai puse no baļķa koksnes top par dēļiem, bet otra puse ir šķelda un skaidas: pietiekami liels daudzums, lai to nelaistu vējā. Ja “Norupē” gadā pārstrādā 62 000 m3 apaļkoksnes, tad, protams, ka jādomā, kā pievienot vērtību atlikušajiem vairāk nekā 30 000 m3 skaidu un šķeldas. Skaidas, kas radušās no izžāvēta mizotu skujkoku monomateriāla ir ļoti augstas kvalitātes un bez piemaisījumiem. Un, jo ganulu sastāvā vairāk koksnes, jo mazāk pelnu; tātad no šīm izejvielām var ražot premium klases granulas. Pašlaik uzņēmums šīs izejvielas pārdot, bet, lai izejvielas nebūtu lieki jāpārvadā un varētu lietderīgāk izmantot pašu ražoto siltumenerģiju, 2022. gadā plānots uzbūvēt granulu ražotni. 

Dziļākas pārstrādes attīstība nodrošina lielāku pievienoto vērtību, granulu ražošana ir tikai loģisks nākamais solis uzņēmuma attīstībai. Tās tiks izmantotas galvaspilsētas vajadzībām. 20. gadsimta 20.–30.gados apkārtnes meži nodrošināja pilsētas pašvaldības ēkām malku, tagad, kad ir aktuāli iegūt enerģētisko neatkarību un pilnvērtīgi izmantot savus dabas resursus, koksnes izmantošana apkurei un būvniecībai atkal atgūst aktualitāti. Piemēram, pēc rekonstrukcijas Mežaparka Lielajā estrādē telpu apkurei par kurināmo izmantos šķeldu vai granulas. Nākamais solis: lokālo katlumāju apgāde ar pašu mežos augušu un pašu uzņēmumā saražotu kurināmo pašvaldības skolās, bērnudārzos un citās ēkās, kas nav pieslēgtas Rīgas siltuma centrālajai apkurei. Tā Rīgas apgādāšana ar kurināmo iegūs jaunas, modernas aprises, bet rīdzinieki saņems maksimālo labumu no meža, kas tiem pieder.