Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Īstenojot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta organizē daudzveidīgu sabiedrības vides izglītības programmu. Tās ietvaros tiek meklēti efektīvākie veidi, kā ne tikai izglītot aizvien plašāku iedzīvotāju daļu par nepieciešamību iesaistīties atkritumu šķirošanā, bet arī organizētas aktivitātes, kuru rezultātā izdodas palielināt savākto un pārstrādāto otrreizējo izejvielu apjomu. 

“Sekmīgs veids, kā ne tikai uzskatāmi parādīt, ka šķirot atkritumus ir nozīmīgi, bet arī reāli motivēt sabiedrību beidzot sākt to darīt, ir vairot sacensības garu – iesaistot iedzīvotājus otrreizējo izejvielu vākšanas konkursos,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Viņš arī uzsver, ka pateicīgākā sabiedrības daļa šāda veida aktivitātēm ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti visam jaunajam un ar prieku piedalās uzņēmuma rīkotās aktivitātēs.

Aizvadītajā mācību gadā Zaļā josta piedāvāja izglītības iestāžu audzēkņiem piedalīties divās vides disciplīnās – vākt izlietotas baterijas un makulatūru. Konkursi kļuvuši par ikgadēju mācību procesa komponenti simtiem Latvijas skolu un bērnu dārzu.  Arī šajā mācību gadā atsaucība kā ierasts bija iespaidīga – konkursos kopumā piedalījās vairāk nekā 500 dažādas izglītības iestādes no visas Latvijas. Makulatūras vākšanas konkursā piedalījās 379 izglītības iestādes, savācot 1049,3 tonnas makulatūras. Turpretī izlietoto bateriju vākšanai pieteicās 335 izglītības iestādes, uz pārstrādi nogādājot 35,3 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu. Savāktās otrreizējās izejvielas nogādātas uz pārstrādi un jau pārtapušas jaunos produktos. Baterijas pārkausētas, atgūstot dažādus metālu veidus, kā arī videi kaitīgās skābes un sārmi utilizēti atbilstoši vides prasībām. Makulatūra pārtapusi jaunā papīrā un citos celulozes šķiedras materiālos – olu bretēs, kartonā, ekovatē vai celulozes šķiedras granulās. Turklāt visi konkursa dalībnieki varēs pārliecināties par makulatūras pārstrādes lietderību, dāvanā par pārstrādei nodoto makulatūru pretī saņemot otrreizēji pārstrādātu papīru. 

Strādājot ar pirmsskolas un skolas vecuma auditoriju, Zaļā josta vienlaikus atkritumu šķirošanā iesaista visu ģimeni. “Nereti bērnu iniciatīva uzvarēt makulatūras vākšanas konkursā pāraug par azartisku atkritumu šķirošanas maratonu ģimenē daudzu gadu garumā,” uzsver J. Lapsa. Viņš arī norāda, ka, ja sacensības gara vadīti bērni lūdz ģimenes locekļus mājās šķirot makulatūru, nest nevajadzīgos papīrus no darba un palūgt vietējo veikalu tukšās produktu kastes neizmest atkritumos, bet atdot uz pārstrādi, tad ar laiku jauninājums kļūst par ieradumu. Ģimene sāk šķirot plastmasu, stiklu, arī elektroiekārtām un baterijām atrodas atsevišķa kaste, kur tās uzglabāt, pirms nogādes savākšanas punktā. Cilvēku izpratne par atkritumu šķirošanu mainās – no izaicinājuma tā kļūst par ikdienas sastāvdaļu.

Zaļā josta ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Valsts izglītības satura centru, kopīgi rīkojot vides izglītības pasākumus un dodoties vieslekcijās Latvijas mācību iestādēs. Viesojoties skolās, bērniem tiek mācīts, kā pareizi šķirot atkritumus, kur tos izmest un kas notiek tālāk, kad atkritumi pārtapuši par otrreizējām izejvielām. “Izpratne par materiālu pārstrādes īpašībām un otrreizējo izejvielu pārstrādes nozīme vainagojas ar sabiedrības paradumu maiņu,” atzīst J. Lapsa. “Bērni, kas pirms 10 gadiem mūsu rīkotos konkursos plūca laurus kā Latvijas aktīvākie atkritumu šķirotāji, šobrīd jau ir izveidojuši savas ģimenes, kurās atbildība pret vidi, kurā dzīvojam, ir ikdienas sastāvdaļa. Izpratne par cilvēka atbildību pret paša radītajiem atkritumiem atspoguļojas ikdienas rīcībā. Un tieši šie cilvēki ir kļuvuši par sabiedrības daļu, kas palīdz balstīt visas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un tuvināt Latviju izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildei,” uzsver J. Lapsa.

Makulatūras pārstrāde ļauj ievērojami saglabāt dabas vērtības, jo jauna papīra izgatavošanai no makulatūras nepieciešams par 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens, salīdzinot ar papīra ražošanu no koksnes. Pārstrādājot papīru, tiek samazinātas tādu klimata izmaiņu veicinošo gāzu kā CO2 – par 900 g./kg., N02 un SO2 emisijas gaisā, kā arī novērsta ūdens piesārņošana ar hlora savienojumiem no balināšanas iekārtām. 

Izlietotas baterijas ir videi kaitīgi atkritumi, jo to sastāvā esošās ķīmiskās vielas un to savienojumi, smagie metāli, skābes un indīgas gāzes, nonākot vidē, nopietni apdraud cilvēku veselību. Tiekot nepareizi utilizētas, izlietoto bateriju korpusi ārējās vides ietekmē sāk korodēt un bateriju sastāvā esošās kaitīgās vielas nonāk vidē, izraisot smagas saindēšanās, onkoloģiskas saslimšanas un ilgtermiņā pat neauglību.