Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

J. Šablinsks apgalvo, ka ir grūti pateikt, kādus zaudējumus pārdevējiem rada šādi skaitļi, tomēr Venipak vadītājs ir pārliecināts, ka vismaz tuvākajā laikā tirgotājiem tā dēļ nevajadzētu mainīt savu preču atpakaļatdošanas politiku.

“Ir taču otra svarīga lieta – patērētāji novērtē pārdevējus, kuri rada iespējas preces nosūtīt atpakaļ. 70 % no patērētājiem labprātāk izvēlētos to pārdevēju, kurš rada iespēju viegli atdot atpakaļ neatbilstošas preces, bet 17 % pircēju vispār nav gatavi pirkt preces no pārdevēja, kurš nerada iespējas preces atdot atpakaļ,” saka J. Šablinsks.

“Tas tiešām atsaucas uz tirgotāju peļņu, jo katra preces atpakaļ nogādāšana maksā, bet, kad ir tāda milzīga konkurence, pārdevējiem ir ar to jāsamierinās,” saka J. Šablinsks.

Izaicinājumus kurjeru dienestiem

Venipak vadītājs saka, ka preču atpakaļatdošana kļūst par lielu izaicinājumu ne tikai pārdevējiem, bet arī ātro sūtījumu dienestiem, jo pircēji, atdodot atpakaļ preces, grib pēc iespējas ātrāk atgūt savu iztērēto naudu. 

“Gandrīz puse pircēju preces fiziski nogādā veikalā paši. Tas saistīts ar to, ka pircējs vēlas droši nogādāt preces atpakaļ un uzreiz atgūt naudu vai vienkārši apmainīt preci. Tomēr, ja runājam par tirdzniecību internetā, process nav tik vienkāršs – pircējam ir jāaizpilda noteikta veidlapa, bet prece pie pārdevēja atgriežas tikai pēc dažām dienām vai pat nedēļas. Tāpēc mums jācenšas, lai atpakaļatdodamā prece pārdevēju sasniegtu tikpat ātri, cik ātri tā pirms tam nonāca pie pircēja, kas to bija iegādājies,” saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs norāda, ka lielākie interneta veikali jau tagad izmanto dažādus modeļus, lai internetā iegādātās preces pircēji varētu atdot atpakaļ vienkāršāk.

“Londonā un citās lielās pilsētās pircēji preces var atstāt noteiktās vietās konteineros vai pakomātos, kuri pieder konkrētam veikalam. Tādā veidā pats veikals var ātrāk saņemt preces un atdot naudu pircējiem,” saka J. Šablinsks.

Vadītājs apgalvo, ka Venipak ir nodomājis investēt kurjeros un procesos, kuri ļautu sūtījumus no pircējiem savākt pēc iespējas efektīvāk un ātrāk.

“Pērkot internetā, visbiežāk preces var atdot atpakaļ vairākos veidos: preces nosūtīt atpakaļ pārdevējam, izmantojot parasto pastu, vai tās nodot pārdevēja atsūtītam kurjeram, kas ieradies precēm pakaļ uz mājām. Visbiežāk tomēr cilvēki paši sūta preces pa pastu atpakaļ pārdevējam, bet tas ilgst ilgāk, nekā nosūtot preces atpakaļ, izmantojot otro veidu,” saka J. Šablinsks.

Piesaistīs inovācijas

Venipak vadītājs saka, ka pašlaik kopā ar vairākām interneta tirdzniecības platformām uzņēmums analizē datus, kurās pilsētās un rajonos ir vislielākā preču atpakaļatdošanas iespēja, un tajās gatavojas piedāvāt jauninājumus.

“Pašlaik vācam informāciju un analizējam datus par to, kuros reģionos vai lielāko pilsētu rajonos visbiežāk preces tiek sūtītas atpakaļ. Tajās esam nolēmuši izveidot preču savākšanas vietas. Tas būs īpaši aktuāli lielāko apģērbu tīklu pārstāvjiem, jo preces no cilvēkiem noliktavās atgriezīsies ātrāk,” saka J. Šablinsks.

“Cits risinājums, par kuru pašlaik domājam, ir zināmas izmaiņas mūsu Pick up punktos, kuros būs iespējams atdot atpakaļ noteiktu uzņēmumu produktus un uzreiz saņemt naudu. Šo modeli patlaban testējam, tomēr jau redzam lielu perspektīvu,” saka J. Šablinsks.