Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts.  Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Apaļkoks 

Tirgus situācija šobrīd mainās nevis pa mēnešiem, bet pa dienām. Ir liela nenoteiktība, domājams, tāda tā paliks līdz pat 3.ceturkšņa beigām. Cenas zāģbaļķiem kāpj sakarā ar būvniecības atsākšanos pēc ierobežojumu atcelšanas, bet mazvērtīgajai koksnei – papīrmalkai, malkai un taras klučiem – samazinās, jo astoņzobu mizgrauža populācija Eiropā turpina pārņemt aizvien lielākas teritorijas, un tirgus ir pārsātināts ar bojāto koksni.

Finiera kluču pārdošanas jomā jūlijs ir ļoti kluss, tikai uz augusta beigām varētu atsākties krājumu uzkrāšana. Šī brīža situācija tirgū liecina, ka sortimenta cena nemainīsies līdz pat 4.ceturksnim, bet, par cik, šobrīd nav paredzams. Nezinot, kas notiks rīt, nākotni prognozēt neviens īpaši neuzņemas. Finierkluču tirgus situācija lielā mērā ir atkarīga no tā, vai augustā, septembrī atjaunosies pieprasījums Ķīnā, respektīvi, vai pieaugs gatavās produkcijas eksports.

Šobrīd ir praktiski pārtraukta skujkoku papīrmalkas iepirkšana pieņemšanas punktos, tirgus ļoti “klibo”. Visiem zināms, ka Latvijas, tai skaitā “Rīgas mežu” mērķauditorija un noieta tirgus ir Zviedrija un Somija. Tā kā jau pieminētā astoņzobu mizgrauža dēļ pastiprināti tiek izstrādāti meži arī tur, turpinās papīrmalkas pārprodukcija. Bet Covid-19 ietekmē samazinājies noieta tirgus gatavajai produkcijai. Rūpnīcās norit plānotie remontdarbi un ir atvaļinājumu laiks, līdz ar to pārtraukta izejvielas pieņemšana. Papīrmalkai noieta tirgus nav, nevienam to šobrīd nevajag. Situācija ir diezgan sarežģīta  - kustības atsākšanos prognozējam uz septembra otro pusi, un arī tad tā būs ļoti lēna.

Tieši tāpat kā par papīrmalku, nevienam nav īpašas intereses par taras kluču sortimentu, jo paliktņu un iepakojuma ražošana ir krasi samazinājusies, vai pat varētu teikt - apstājusies. Viens interesants, diemžēl arī nelabvēlīgs tirgus faktors ir Vācijas autobūves industrijas un pašu auto pircēju nogaidošā pozīcija neskaidrību dēļ, kāda regulējuma virzienā slieksies valsts vides politika. Piemēram, vai vispār ir vērts ražot/iegādāties auto ar dīzeļdegvielas dzinēju, ja ar to pēc tam nedrīkstēs iebraukt pilsētā? 

Toties labas ziņas par bērza papīrmalku – šobrīd klienti sāk izrādīt interesi par šo sortimentu, kas nozīmē, ka cenas nedaudz augs.

Vēl vienam mazvērtīgajam sortimentam - malkai - ir un saglabāsies cenas samazinājums. Arī ar skaidu, šķeldu un ciršanas atlikumiem visas noliktavas pārpildītas. Cenas, iespējams, sasniegs zemāko punktu. No vienas puses, tā ir laba ziņa granulu ražotājiem, jo izejviela ir neprognozēti lēta, arī pieprasījums pēc granulām ir. Bet no otras puses, arī gatavajai produkcijai cenas saglabājas zemas. Citiem vārdiem – cik garš, tik plats. Situācijas uzlabošanās varētu būt gaidāma tikai uz ceturkšņa beigām - septembra otro pusi, oktobra sākumu. 

Zāģmateriāli

Sakarā ar būvniecības atsākšanos, pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir. No mūsu tirgiem vēl arvien progresējošākais (ar lielāko cenu) ir Dienvidkorejas tirgus un vietējie ražotāji. Ķīnā cenas mazas, tāpat Eiropas valstīs pieprasījums ir, toties cenas nav pievilcīgas pārdevējam. Sānu dēļiem, taras materiālam, Eiropā cenas ir maksimāli zemas un pieprasījuma nav, Apvienotajā Karalistē – pieprasījums ir, bet cenas nav.

Centra dēļiem – būvniecības materiāliem – slēdzot jaunos ceturkšņa līgumus, izdevies cenu uzlabot. Sānu dēļu atsevišķām pozīcijām neliels cenas kritums dēļ Eiropas zemajām cenām un “bremzējošajām” konteineru izmaksām, kuras vēl arvien ir divas reizes lielākas par “pirmspandēmijas” cenām. 

Kā ierasts, III ceturksnis būs klusais kvartāls – vasara, atvaļinājumu laiks un rūpnīcās tiek veikti ieplānotie remontdarbi. 

Prognozes

Mežsaimniecības un kokrūpniecības asociācijas, lielas starptautiskas organizācijas ar  lieliem analītiķu resursiem, kā, piemēram, OECD, nesen gatavotajās prognozēs apskata divus scenārijus: Covid19 uzliesmojuma pakāpeniska izbeigšanās vai pandēmijas atgriešanās. Lieki teikt, ka neviens no tiem nav labvēlīgs ekonomiskajiem procesiem, tai skaitā meža nozarei. Latvijas uzņēmēju priekšrocība ir spēja ātrāk reaģēt un prasme ātri pielāgoties. Tas ļauj jau tagad no apjukuma un neprognozējamības izkļūt ar mazākiem zaudējumiem, nekā tas ir valstīs ar milzīgu nozares rūpniecību, kā, piemēram, Vācijai vai Somijai.

Tuvākajā laika periodā sagaida ne tikai tas. Meža nozarei Latvijā nāksies pielāgoties jaunām politikām un stratēģijām vides jomā, kas tiek izstrādātas Briseles koridoros. Šķiet, kur nu vēl neatbilstošāks laiks! Bet šo iniciatīvu virzītājiem tas diemžēl maz interesē, tādēļ mežsaimniekiem nedraudzīgi “zaļie kursi” vai bioloģiskās daudzveidības stratēģijas agrāk vai vēlāk kļūs par neizbēgamību. Bet meža nozarei nāksies pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem.