Iesaistītajiem viedokļi dažādi, bet politiskās gribas trūkst; paliekam iepakaļ Eiropai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti izlēma atkārtoti rakstīt Ministru kabinetam (MK) vēstuli, tikai šoreiz skarbāku, jo nebija apmierināti ar valdības sniegto atbildi uz likumdevēju 11. oktobra aicinājumu MK izstrādāt likumprojektu bezpilota gaisa kuģu aprites regulēšanai.

Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora Māra Gorodcova komisijai sniegtās informācijas, Eiropas Savienības līmenī plānots, ka vasarā stāsies spēkā pamatregula, kas noteiks principus attiecībā uz dronu uzbūvi, ražošanu un darbību, bet tai pakārtotās regulas – līdz gada beigām. Savukārt CAA i zstrādājusi grozījumus MK noteikumos Nr. 737, kas cita starpā paredz stingrākas prasības dronu lidojumiem lidlauka tuvumā; samazina dronu pilota vecumu no 18 uz 16 gadiem, izņemot lidojumus, kur risks paaugstināts; samazina apdrošināmo dronu masu no 1,5 kg uz 250 g; precizē regulējumu dronu izmantošanai pasākumu tuvumā. Tāpat tiek gatavoti grozījumi citos normatīvajos aktos, tostarp Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot pārkāpumiem samērīgākus sodus. Savukārt CAA ierosinājums izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu pretdarbību droniem, raisīja ironiskas deputātu piezīmes un norādes, ka komisija tomēr prasījusi izstrādāt vispārēju, nevis dronu notriekšanas likumu. Par to, vai nepieciešams vispārējs jumta likums un vai aktuālos jautājumus var atrisināt, grozot esošos normatīvos aktus, Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu ministriju pārstāvju domas atšķīrās.

M. Gorodcovs norādīja, ka nepieciešams vienots jumta likums, jo ES nākotnē neplāno regulēt visus aspektus.

 Vispirms tas attiecas uz nelikumīgu lidojumu pārtraukšanu. Vaicāts, ko CAA, valsts varētu darīt, lai no dronu jomas būtu pēc iespējas lielāks pienesums tautsaimniecībai, M. Gorodcovs atgādina, ka tieši tādēļ Latvijā sākotnēji tika nodefinēti tikai pamatprincipi, lai dronu lietotājus neapgrūtinātu ar detalizētām prasībām. Savukārt topošais ES regulējums paredz reģistrāciju, apmācību, zināšanu pārbaudi tiešsaistē. Lielākais izaicinājums ir gaisa telpas, dronu pārvaldības platformas izstrāde, iegāde vai pielāgošana Latvijas gaisa telpas vajadzībām. Šobrīd regulu teksti paredzot, ka dronu lidojumi ir integrēti kopējā gaisa telpā. 

Plašāk lasiet rakstā Ar dronu likumdošanu nesteidzas ceturtdienas, 22. marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.