Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas, un daudzas pētījumos tapušas inovācijas jau ir ieviestas.

Tādu ainu rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotais pārskats par Kompetenču centru programmas sasniegtajiem rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā programmā darbojas astoņi centri – Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs, Meža nozares kompetences centrs, Latvijas Pārtikas kompetences centrs, Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs un Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs. Uzsvars ir uz jaunu produktu, tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Kompetences centru programmas kopējais finansējums ir 80,14 milj. eiro, tostarp 64,31 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15,83 milj. eiro no privātā sektora. 

Pēc daudzu aptaujāto domām, tieši šī programma ir lieliska iespēja, īpaši nelielajiem (lielajiem ir daudz vairāk iespēju veikt pašiem vai pasūtīt attiecīgus pētījumus par saviem līdzekļiem) uzņēmumiem, izmantojot ES atbalstu, veikt pētījumus un izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, tādējādi veicinot inovācijas, kas rezultējas ar konkurētspējas pieaugumu. Savukārt tā dēvētās ceturtās kārtas īstenošana paredzēta līdz 2021. gada 31.decembrim, tās laikā plānotais finansējums ir 37,66 milj. eiro, tai skaitā 12,01 milj. eiro starpnozaru sadarbības pētījuma projektu īstenošanai.

Datorredze = konkurētspēja

Viens no pašreizējiem virzieniem tehnoloģijās ir datorredzes izstrāde un savienošana ar dažādu jomu iekārtām, tādējādi būtiski ne tikai samazinot nepieciešamo nodarbināto skaitu, bet arī paaugstinot darba ražīgumu un to izmantojošo uzņēmumu konkurētspēju. «Pateicoties kompetences centru programmai, varam vienlaikus gan ražot iekārtas, gan arī nodarboties ar pētījumiem, kas ļautu robotizētām iekārtām apstrādāt daudzu pārtikas produktu izejmateriālu, piemēram, zivis,» skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi. Viņš atzīst, ka šāda atbalsta programma ļauj uzņēmumam izstrādāt jaunas iekārtas un tās piedāvāt pasaules tirgum. «Darba ražīgums un efektivitāte nav tikai kāda atsevišķa pasaules reģiona vai valsts jautājums, par to šodien domā visā pasaulē, to apliecina arī dažādu uzņēmumā ražoto iekārtu piegādes uz tādām tālām valstīm kā Filipīnas, Peru utt.,» norāda R. Dlohi. 

Viņš atzīst, ka tehnoloģijas nemitīgi attīstās un arī to ražotājiem ir jāseko tam, kas notiek pasaulē un arī attiecīgi jāpiedāvā savi risinājumi un arī iekārtas. SIA Peruza pētījums (datorredze savienojumā ar manipulatoru robotu, lai automātiski apstrādātu lielu daudzumu izejmateriālu, vizuāli tos atpazīstot, novietojot tur, kur nepieciešams) ir atbilde uz šodienas izaicinājumiem. «Pieprasījums pēc «gudrajām» iekārtām tikai aug, un to apliecinot arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas pērn pārsniedzis 5 milj. eiro, un arī šogad šī tendence nav mainījusies,» tā R. Dlohi.


Visu rakstu Pēta un ievieš viedās tehnoloģijas lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.