Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. 

Uzņēmums jau plāno tālāku paplašināšanos, iegādājoties papildu zemi jaunu datu centru veidošanai ar jaudu 20, 30 un pat 50 MW. Attīstības plāni sakrīt ar Eiropas centieniem mazināt atkarību no globālajiem «haiperskeileriem» kā «Amazon» un «Microsoft», taču tas ir sarežģīts un ilgs ceļš. Galvenā problēma nav infrastruktūra, bet gan funkcionālā puses – programmatūra un pakalpojumu daudzveidība. Tomēr Eiropas infrastruktūras veidošana ir kritiski svarīga. 

Būtisks iemesls ir drošība un aizsardzība pret trešo pušu piekļuvi. Nesenā pieredze ar «Amazon Web Services» darbības pārrāvums uzskatāmi parādīja, ka uzņēmumi vairs nevar paļauties tikai uz globālajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešama dažādība un iespēja nodrošināties pret šādiem negadījumiem.Tas nebūs vienkārši, jo lielie haiperskeileri veido visu «onboarding» procesu un tehnoloģijas tā, lai klientam aiziet ir gandrīz neiespējami. Ir jau bijušas tiesas prāvas par to. 

«Kad klients vēlas pāriet pie cita pakalpojumu sniedzēja, ceļā tiek likti 17 dažādi šķēršļi - gan finansiāli, gan tehniski. Es parasti mēdzu teikt, ka tas ir kā biļete vienā virzienā - ja reiz esi ielādējis savus datus viņu sistēmā, jārēķinās, ka izkāpšana no tās izmaksās dārgi,» brīdina uzņēmuma vadītājs.

Kopumā Baltijas reģions ir ļoti konkurētspējīgs datu centru darbībai, galvenokārt pateicoties klimatam. Aptuveni deviņus mēnešus gadā datu centrus var dzesēt, izmantojot ārējo gaisu, nevis kompresorus. Tas ir daudz energoefektīvāk un ļauj ievērojami ietaupīt resursus. 

«Arī elektrības cenas uz pasaules fona ir samērā konkurētspējīgas, vienīgi gribētos, lai valsts līmenī vairāk domātu par enerģētikas jomas paredzamību - tas mums ļautu labāk plānot mūsu darbības. Uzskatu, ka ir svarīgi strādāt Baltijā, lai šeit tiek maksāti nodokļi. Tāpat suverēna Eiropas infrastruktūra nozīmē ne tikai neatkarību no lielajiem mākoņiem, bet arī reģionālu drošību un pārliecību par to, kur glabājas uzņēmuma dati. Tuvāka lokācija - zemākas datu pārraides aiztures un arī ātrāks tehniskais atbalsts,» priekšrocības uzskaita A.Gailītis, piebilstot, ka Latvijā ir pieejami sertificēti un zinoši IT eksperti ar vairāku valodu zināšanām. Tas šajā biznesā ir kritiski svarīgi.

«Delska» šobrīd mēģina runāt ar «Rīgas Siltums», lai datu centru radīto karstumu varētu izmantot ēku apkurei. Ieguvēji būtu visi. Gan enerģija nav izniekota, gan iedzīvotājiem ir pieejams siltums par izdevīgāku cenu, gan uzņēmumiem ir iespēja šādā veidā atgūt daļu naudas. Pašos «Delska» datu centros apkure un siltais ūdens jau tiek nodrošināts, izmantojot datu centra radīto siltumu. 

Nākotnē «Delska» plāno turpināt attīstību, koncentrējoties uz mākslīgā intelekta aparatūru un datu dublēšanas risinājumiem gan Baltijas reģionā, gan Rietumeiropā, nodrošinot augstu IT drošību un nepārtrauktību.