Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Valsts valdošā partija ceturtdien aicināja atvēlēt papildu 300 miljardus vonu (226 miljonus eiro), lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem pārvarēt šīs problēmas. Šis apjoms ir vairāk nekā divas reizes lielāks par to, ko premjers bija pieprasījis dienu agrāk.

«Dienvidkoreja ir pasaules līderis mikroshēmu ražošanā, bet Japāna ir pasaules līderis mikroshēmu ražošanai nepieciešamu materiālu ražošanā,» skaidro Dienvidkorejas Pusvadītāju ražošanas nozares asociācija. «Šo tirdzniecības nesaskaņu dēļ Japāna un Dienvidkoreja abas zaudē labākos partnerus. Un neviena no šīm valstīm ļoti ilgu laiku nespēs atrast labas alternatīvas. Galu galā tas var izraisīt pasaulē modernāko tehnoloģiju stagnāciju vai regresu. Ierīču cenas pieaugs, jo mikroshēmu piegādes, visticamāk, būs nepietiekamas.»

Japānas jaunie ierobežojumi attiecas arī uz ražošanas tehnoloģiju nodošanu, bet attiecīgajām trīs ķimikālijām vairs nav nodrošinātas paātrinātas piegādes. Tas nozīmē, ka eksportētājiem tagad būs jāpieprasa atļauja katrai partijai, kuru tie nosūta uz Dienvidkoreju, un šis process katru reizi var aizņemt līdz 90 dienām.

Diplomātisko nesaskaņu pamatā starp abām valstīm ir kompensācijas, ko pieprasījusi Seula par dienvidkorejiešiem, kuri Otrā pasaules kara laikā bija spiesti strādāt Japānas uzņēmumu labā.