Eiropas Komisija nule kā nākusi klajā ar priekšlikumu par pirmās Digitālās Eiropas programmas izveidi un aicina šai programmai atvēlēt 9,2 miljardus eiro, lai ar nākamo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam eiropieši būtu gatavi digitālo tehnoloģiju sagādātajiem pārbaudījumiem.

Ar Digitālā vienotā tirgus stratēģiju izveidots digitālajam laikmetam piemērots regulatīvais satvars. Tagad jāparūpējas par tikpat vērienīgu finansējumu un investīcijām Eiropas Digitālajā programmā, kas ļaus palielināt ES starptautisko konkurētspēju, kā arī nostiprināt un pilnveidot Eiropas stratēģiskās digitālās spējas. Šīs spējas ietver augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu, kiberdrošību un padziļinātas digitālās prasmes, un mums ir jānodrošina to pieejamība un izmantojums visā tautsaimniecībā un sabiedrībā – kā privātajā, tā publiskajā sektorā.

«Pieaug digitalizācijas loma, tehnoloģijas ir kļuvušas par ikdienas daļu. Atceros laiku, kad studēju universitātē un mums stāstīja par kibernētiku un tehnoloģijām – likās futūristiski. Tagad pasaule ir mainījusies un tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu.

Digitālā revolūcija maina to, kā un ko ražojam, kādi pakalpojumi ir pieejami. kā tos patērējam, kā arī šodien vajadzīgās prasmes. Piemēram, telekomunikācijas un citas tehnoloģijas ir radījušas radikālas izmaiņas. Taču bez noteikumiem valdītu džungļu likumi. Cembridge Analytica skandāls par personas datu izmantošanu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā ir tikai viens piemērs, ka brīvībai jāiet rokrokā ar atbildību. Arī tad, kad parādījās luksofori un ceļa zīmes, sabiedrības attieksme bija noraidoša, taču noteikumi rada uzticību tirgū, kas ļaus notikt izaugsmei. Lai garantētu godīgu konkurenci bez barjerām, ir vajadzīgi noteikumi,» uzsver Antonio Tajāni (Antonio Tajani), Eiropas Parlamenta prezidents.

Eiropā ir 250 miljoni iedzīvotāju, kas ikdienā izmanto internetu. Viņi, tāpat kā tie, kuri neizmanto internetu, ir jāpasargā no iespējamām sekām. 99% iedzīvotāju ir sastapušies ar viltus ziņām, un daļa piekrīt, ka tās ir drauds demokrātijai. Viņš uzsver, ka pret saturu ir jābūt atbildīgiem un ir jāinvestē tehnoloģiju uzlabošanā, un ir vajadzīgi piemēroti noteikumi, lai būtu līdzsvars starp privāto dzīvi un brīvību. «Mēs nevaram pieļaut plaisu starp tiem, kuri iegūst no digitālās ekonomikas, un tiem, kuri neiegūst no tās. Nav pieņemams, ka 90% pilsētu iedzīvotāju ir pieejams ātrs internets, bet reģionos – tikai 14%,» teic A. Tajāni.

Visu rakstu Kā jauna valoda lasiet trešdienas, 20.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!