Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Organizācija «Reporters Without Borders» paudusi bažas, ka šis likums palielinās cenzūru internetā, tādējādi ierobežojot pamata brīvības.

Krievijā notikušas vairākas demonstrācijas pret jauno likumu, kuru prezidents Vladimirs Putins parakstīja maijā.

Taču Krievijas līderi noraidījuši kritiku un Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs ir uzsvēris, ka Krievija neplāno atslēgt sevi no interneta, bet gatavojas iespējamībai, ka Rietumi var mēģināt atslēgt Krieviju no interneta.

Putins šo likumu nodēvējis par nacionālās drošības jautājumu.