Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Projekts šobrīd noslēdzas, un tajā Latvijas Universitātes zinātnieki ir radījuši un izmēģinājuši jaunu ģeneratīvā mākslīgā intelekta (ĢMI) tehnoloģijas prototipu, kas var būtiski atvieglot daļu no iepirkumu pārbaužu darba un uzlabot iepirkumu uzraudzības kvalitāti valsts pārvaldē. ĢMI risinājums novērš esošās iepirkumu izvērtēšanas problēmas - sākotnējais vērtējums raiti un objektīvi var tikt veikts pilnīgi visiem iepirkumiem, savukārt speciālisti savu kompetenci var veltīt tieši sarežģītākajiem gadījumiem un tiem regulējuma aspektiem, par kuriem ĢMI šobrīd nespēj sniegt kvalitatīvu un pilnīgi ticamu izvērtējumu. Tas ne vien var uzlabot darba efektivitāti un kvalitāti, samazināt kļūdas, bet arī  samazina dokumentu manuālo apstrādi un atkārtotu pārbaudes soļu nepieciešamību.MI rīka prototips ir izstrādāts un pielāgots CFLA darbam ārvalstu finanšu instrumentu projektu uzraudzībā, bet, pateicoties atvērtajam kodam, to var izmantot un attīstīt arī citās valsts un pašvaldību iestādēs, kur notiek liela apjoma vienveidīgu dokumentu vai projektu izvērtēšana un uzraudzība.

Zinātnieku izstrādātā MI rīka prototipa mērķis ir automatizēt ES fondu projektu iepirkumu dokumentu izvērtēšanas “pirmo apli”: sistēma pārlasa un segmentē nolikumus, līgumu projektus, sasaista tos ar Publisko iepirkumu likumu, analizē tos, balstoties uz vairākiem desmitiem definēto kritēriju. Tālāk eksperti koncentrējas uz sarežģītākajiem gadījumiem, nevis tērē laiku tam, ko var izdarīt MI. Attīstot šo MI rīku valsts sektorā, zinātnieku galvenais uzdevums ir izmantot to pareizi - nodot tam rutinētu, sistematizējamu darbu, bet cilvēkam atstāt darbu ar pievieno vērtību - tur, kur tiešām nepieciešama interpretācija un konteksta izpratne. Šī pārbīde no “manuāla pārskata” uz “risku vadībā balstītu padziļinātu papildpārbaudi” ir tieši tas, kas paaugstina valsts pārvaldes darba kvalitāti un būtiski ekonomē laika patēriņu.

“Tas ir mākslīgā intelekta rīks, kas var palīdzēt Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzraudzīt iepirkumus,” skaidro projekta līdzautors, zinātnieks Raivis Skadiņš. “Mākslīgais intelekts analizē dokumentus un meklē atbildes uz jautājumiem – piemēram, vai nav nepamatoti ierobežota konkurence. Tāpat tiek pārbaudīts, vai iepirkuma noteikumi atbilst likumiem un citiem normatīviem,  un ir pārskatāmi.”“Mākslīgais intelekts mūsu speciālistu darbu pilnībā nespēj aizvietot, bet tas var palīdzēt,” saka CFLA direktore Anita Krūmiņa. 

“Mēs redzam, ka ap 70% no pārbaužu jautājumiem konkrētai iepirkuma procedūrai, uz kuras tika testēta ĢMI sistēma, var mūsu vietā izdarīt sākotnējo izvērtēšanas darbu. Tas nozīmē, ka cilvēks paliek tur, kur vajadzīga ekspertīze, izpratne un lēmuma pieņemšana, bet rutīnas daļu dara MI.” Šāds sadalījums var palīdzēt paātrināt iepirkumu izvērtēšanas procesu un atvieglot administratīvo slogu. 

Kā uzsver Anita Krūmiņa, risinājums nav paredzēts tikai CFLA: “Šis prototips ir atvērts, pieejams visiem – arī citām iestādēm un uzņēmumiem. Tas ir kopīgs resurss, uz kura var balstīt nākamās digitālās pārvaldības iniciatīvas.” CFLA nav vienīgā iestāde Latvijā ar  likumīgās atbilstības pārbaužu profilu. Līdzīgas vajadzības ir Iepirkumu uzraudzības birojam, VARAM, piemēram, pašvaldību saistošo noteikumu izvērtēšana, Latvijas Zinātnes padomes administrētājiem finansēšanas projektiem, Valsts kontrolei, kā arī citiem regulāru un bieži mainīgu dokumentu vērtētājiem. Visiem, kuriem ir apstrādājami lieli dokumentu apjomi, izkliedēta normatīvā bāze, nepieciešamība pēc konsekvences un pēctecības. 

Tāpēc zinātnieki ir publiskojuši datu kopas un atvērtā pirmkoda rīkus, kas ļauj citām iestādēm vai uzņēmumiem tos pārņemt. Tas nozīmē, ka privātais sektors var piedāvāt pielāgotus risinājumus un pakalpojumus, izmantojot akadēmiskā sektora izstrādāto pamatu. Šādi risinājumi rada ne tikai efektīvāku pārvaldību, bet arī jaunas sadarbības formas starp valsti un biznesu – kopīgā datu un tehnoloģiju lietojumā.