Tā ir teju ceturtā daļa no kopumā plānotajiem 2000 km. Būvniecības darbi pabeigti jau gandrīz 70 km garā posmā Ludzas, Ciblas, Talsu un Dundagas novados, bet citviet darbi turpināsies vēl visa gada garumā. Pirmie piekļuves punkti tiks nodoti ekspluatācijā šī gada rudenī.

Kā ziņots iepriekš, Latvijā platjoslas projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gadā un projekta 1.kārtas laikā izbūvēti 1813km optiskā tīkla un 177 pieslēguma punkti. Projekta 2.kārta tika sākta 2016.gadā un līdz 2020.gadam platjoslas tīkls tiks paplašināts līdz pat 3800km.

Tā kā saskaņā ar projekta noteikumiem projekta īstenotājs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nedrīkst gala lietotājiem nodrošināt interneta un datu pārraides pakalpojumus, LVRTC ar vairākiem komersantiem jau ir noslēdzis līgumus par 55 posmu ar kopējo garumu 1 065 km nomu. Izbūvēto tīklu izmanto gan valsts mēroga, gan reģionālie elektronisko sakaru komersanti, kā arī viens mobilais operators, lai nodrošinātu saviem klientiem Latvijas reģionos ātra un īpaši ātra interneta, kā arī televīzijas pakalpojumus. Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 20 jaunu posmu izmantošanu.

Visaktīvāk pieslēgumu platjoslas tīklam šobrīd izmanto operatori Vidzemē, kas iznomājuši vairāk nekā 550 km optiskā tīkla, kas ir vairāk nekā puse no jau iznomātajiem tīkla posmiem.

Pēc LVRTC rīcībā esošās informācijas šobrīd ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumi pieejami jau vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju vietās, kur operatori pieslēgušies un jau izmanto platjoslas tīklu.

«Lai gan tīkla izmantošana šobrīd ne tuvu nesasniedz tā kapacitāti, ir skaidrs, ka tīkla pieejamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai iedzīvotājiem reģionos varētu piedāvāt mūsdienu strauji pieaugošajam datu apjomam atbilstošus pakalpojumus,» uzsver platjoslas projekta īstenotājs LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.