Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital". 

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka. 

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm. 

"Jaunuzņēmumu skaita statistikas vākšana ir sarežģīts process un šos datus ir vērts uzskatīt kā tendenci raksturojošus, nevis absolūtus drošticamus skaitļus. Piemēram, agrīnās jeb idejas stadijas uzņēmumi visdrīzāk ir daudz vairāk, bet tos nav iespējams saskaitīt, kamēr ideja nav nonākusi investoru redzeslokā vai medijos, vai arī, piemēram, guvusi uzmanību kādā hakatonā. Bieži vien šie uzņēmumi nav reģistrēti līdz mirklim, kad palaiž tirgū produktu vai saņem pirmo investīciju," piebilst Z. Bojāre. Tikpat sarežģīta ir robežšķirtne starp jaunuzņēmumu un lielu kompāniju. Viņa vaicā: "Vai, piemēram, "Printful" un "Printify" ir vēl uzskatāmi par jaunuzņēmiem? Līdzīgi varētu jautāt arī par "vienradžiem" un, piemēram, "Bitfury"." 

"Veidojot apskatu, saskārāmies ar dažādiem izaicinājumiem datu ziņā, piemēram, Ekonomikas ministrijas pētījuma dati par investīcijām Latvijā nesakrita ar to, ko vēsta ekosistēmas pārstāvju veidotās tabulas, bet, ievācot informāciju no investoriem un citiem viedokļa līderiem, iezīmējās dažādas un reizēm pat radikāli kontrastējošas tendences. Protams, jaunuzņēmumu vide tik strauji mainās, ka ir grūti pastāvīgi atjaunināt datus. Pat apskata izstrādes laikā bijām spiesti veikt vairākus labojumus, jo mēneša laikā jau situācija bija mainījusies," stāsta Z. Bojāre. 

Tāpēc šajā apskatā kombinēti publiski pieejamie dati ar ekspertu un ekosistēmas dalībnieku viedokli, tāpat informācija no viena avota tika salīdzināta ar citiem. Viņa atzīst, ka daudz vieglāk kā bāzi būtu bijis izmantot kādu no lielajām platformām, piemēram, "Crunchbase", "Dealroom", "Pitchbook" vai "tech.eu"), kā to, piemēram, ir darījusi organizācija "Startup Lithuania", kas nesen izdeva apskatu par Lietuvas ekosistēmu un kas ir balstīts "Dealroom" datos. 

"Tomēr mūsu pieredze un arī piemērs ar mēģinājumu prezentēt Latvijas jaunuzņēmumu karti uz "Dealroom" bāzes "Slush" ietvaros liecina, ka šādi dati tieši ir "jākalibrē" un, lai to pilnvērtīgi paveiktu, svarīga ir pašas ekosistēmas regulāra drošticamu, precīzu un aktuālu datu apkopošana un liels manuāls darbs. Ceru, ka arī Latvijā Ekonomikas ministrijas pētījums nebūs vienreizējs gadījums un dati tiks vākti, atjaunināti un komunicēti regulāri," norāda Z. Bojāre.

2018. gada sākums Latvijā bija klusais periods investīciju fondu aktivitātē, ko lielā mērā varētu saistīt ar iepriekšējā fonda cikla beigām un nākamā cikla līdzekļu piesaistes fāzi. Līdzīga situācija bija Lietuvā 2017. gadā. "Aplūkojot apskata aktīvāko investīciju fondu sarakstu, var redzēt, ka Latvijas fondi kopš 2018. gada sākuma ir veikuši tikai pāris darījumus, kamēr Igaunijā un Lietuvā ir fondi, kas šajā pašā laika periodā veikuši septiņas investīcijas kā "Open Circle Capital" Lietuvā un pat 13 kā "trind.vc" Igaunijā," viņa saka Z. Bojāre. 

!Lielākie Latvijas jaunuzņēmumu investīciju darījumi, piemēram, "Sonarworks" un "Nordigen" ir no ārvalstu investoriem.

Viņa cer, ka tas ir skaidrojams ar investīciju fondu finansējuma pārrāvumu un jau nākamajā apskatā varēs redzēt līdzīgi strauju izaugsmi kā šogad Lietuvā.

2018. gadā Igaunijā jaunuzņēmumos investēti 329,6 miljoni eiro, Lietuvā 182,4 miljoni eiro un Latvijā - 85,2 miljoni eiro. "Lai arī Igaunija lielāku lēcienu piedzīvoja 2017. gadā, 2018. gadā ir bijusi stabila 30% izaugsme. Lietuvas gadījumā 2016. un 2017. gadā bija ļoti zema aktivitāti un salīdzinoši 2018. gadā lēciens ir bijis par 788%, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr vairāk nekā puse no tā ir saistīta ar "CityBee" investīciju 110 miljonu apmērā, kuru veica tā mātes uzņēmums. Ja šo investīciju neiekļauj aprēķinos, Lietuvas un Latvijas 2018. gada rādītāji būtu līdzīgi," teic Z. Bojāre.

Interesants esot novērojums, ka Latvijā un Lietuvā dominē salīdzinoši agrīnas stadijas investīcijas, bet Igaunijā ekosistēma ir sasniegusi zināmu brieduma stadiju un aktivitāte agrīnā stadijā ir salīdzinoši mazāka. 7 no 13 lielākajiem investīciju darījumiem Baltijā 2018. gadā bija Igaunijas, tai skaitā "Bolt" (iepriekš "Taxify") 150 miljonu investīcija.

"Salīdzinot ar iepriekšējo apskatu, redzams, ka Latvijā ir palielinājusies t.s. startup vīzu aktivitāte un šī gada sākumā tās jau ir izsniegtas četras reizes vairāk jaunuzņēmumu dibinātājiem, nekā 2018. gadā," teic Z. Bojāre.

Vaicāta, kāpēc ir svarīgi šādi pētījumi par jaunuzņēmumiem, viņa norāda, ka dati ir svarīgi un iedod atsauces punktu, piemēram, politikas plānošanai un arī izejmateriālu starptautiskai komunikācijai. Ļoti labs piemērs ir Igaunija un "Startup Estonia", kas apkopo datus un regulāri komunicē par tiem, tādējādi radot nepārtrauktu ziņu plūsmu un "veiksmes faktoru". Interesanti, ka kaimiņzemē datu vākšanā un izplatīšanā aktīvi iesaistās arī privātais sektors, piemēram, "Lift99" ar datos bāzētiem bloga ierakstiem un "Superangel", kam ir Igaunijas jaunuzņēmumu tiešsaistes datubāze. "Bieži tieši no ārvalstu investoriem vai lielo uzņēmumu pārstāvjiem dzirdam pārsteigumu un interesi par Baltiju pēc apskata izlasīšanas. Varbūt pašiem, dzīvojot jaunuzņēmumu burbulī un šajā ekosistēmā, šķiet, ka "visi visu zina", bet atliek kaut vai aizbraukt uz konferenci Austrijā un cilvēki ir šokā, piemēram, uzzinot, ka "TransferWise" ir no Igaunijas un cik aktīva ir Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma dažādos "griezumos"," norāda Z. Bojāre.

Viņas skatījumā šī apskata lielākā ietekmes zona ir ārpus Baltijas valstīm. Pagājušā gada materiālu ir lejupielādējuši vairāk nekā 1000 cilvēki un ir izplatīti arī 500 drukātie apskati. Šī gada pētījumu pirmajā diennaktī vien lejupielādēja vairāk nekā 600 cilvēki.

Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu (https://startupwiseguys.com/report/)veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital". Tas veikts ciešā sadarbībā ar satura mārketinga aģentūru "TrueSix" un dizaineri Līgu Feltu.