Eiropā un pasaulē attīstās t.s. regulatora smilškastes, kas ļauj uzņēmumiem strādāt un testēt savus produktus pirms īstās licences saņemšanas. Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pašlaik neplāno izveidot īpašu režīmu, kur potenciālie tirgus dalībnieki testētu iespējamos finanšu pakalpojumus, bet palīdzēt potenciālajiem tirgus dalībniekiem saņemt nepieciešamo licenci inovatīvu finanšu pakalpojumu tālākai attīstībai. Tirgus dalībnieki gan vēlētos aktīvāku uzrauga atsaucību jaunu produktu izstrādē.

Eksperti akcentē, ka regulējumam ir jābūt labvēlīgam un vērstam uz finanšu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, ko var nodrošināt ar regulatorās smilšukastes principa ieviešanu, kuras ietvaros uzņēmēja un regulatora sadarbības pamatā būtu aktīvs un reāls dialogs, informācijas un zināšanu apmaiņa un iespēja ieklausīties iesaistīto pušu viedoklī, norāda tirgus dalībnieki. Latvijā pagaidām regulators piedāvā vairāk konsultāciju tipa atbalstu, nevis vidi, kurā testēt savus produktus, to vairāk nodrošina bankas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Ja jauns uzņēmējs Latvijā gribētu izveidot maksājumu pakalpojumu iestādi un dotos uz FKTK to reģistrēt, process ilgtu līdz gadam vai pat vairāk, lai gan likums nosaka, ka FKTK izskata dokumentus un sniedz atbildi trīs mēnešos. Realitātē nereti tas aizņem vairāk nekā gadu,» novērojis ZAB Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris Māris Vainovskis. DB rīkotajā finanšu forumā Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija viņš skaidroja, ka darbības sākšanai uzņēmumam ir nepieciešamas ne tikai IT sistēmas un biznesa plāns, bet arī klientu identifikācijas politika, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politika, darījumu veikšanas politika, sūdzību iesniegšanas kārtība u.c. 

«FKTK ļoti konkrēti izskata šīs politikas un regulējumu, tādēļ nevar vienkārši paņemt un nokopēt dokumentus no kāda cita maksājumu pakalpojuma sniedzēja, lai tiktu pamatots katrs biznesa plāna punkts ar resursu uzskaiti, līgumiem un citiem. Tomēr vai finanšu tehnoloģiju kompānijai ir gads vai pusotrs, lai pirms reālas darbības sākšanas izietu šo posmu?» retoriski vaicāja M. Vainovskis. Tādēļ, pēc viņa teiktā, pasaulē un Latvijā aizvien biežāk tiek runāts par to, kā palīdzēt finanšu tehnoloģiju kompānijām veidot savu pakalpojumu, paralēli ejot šo licencēšanas ceļu, taču vienlaikus reāli strādājot pie pakalpojuma vidē, kas ir vērsta uz šī pakalpojuma virzību tirgū. Šajā gadījumā labs risinājums ir jau pieminētā regulatīvā smilškaste. Ja uzreiz uzņēmums nevar veikt licencēta produkta ieviešanu, pastāv iespēja to darīt kontrolētā vidē, par kuru regulators nepiemēro sodus, pakalpojumu attīstīt, apspriest, pielāgot un virzīt tirgū.

Visu rakstu Vēlas lielāku atbalstu lasiet ceturtdienas, 8.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.