Turklāt "Brexit" liek vēl vairāk finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pārcelties uz Viļņu, Lietuvai pozicionējot sevi kā izeju uz Eiropu šīs jomas uzņēmumiem sākot no Izraēlas līdz par Ķīnai.

Tiesa gan, šis uzrāviens neizpaliek bez riskiem, jo nereti finanšu tehnoloģiju kompāniju darbība ir sarežģīta. Arī valsts amatpersonas atzinušas, ka tirgus uzraudzība rada izaicinājumus un potenciālus draudus sistēmai, tomēr ir gatavi ar tiem cīnīties.
Finanšu tehnoloģiju kompāniju bums Lietuvā sākās, reaģējot uz klientu neapmierinātību, ka finanšu sistēmā dominē tikai Skandināvijas bankas. Pēc 2008.gada finanšu krīzes Lietuvas amatpersonas uzsvēra, ka Zviedrijas bankas nepiedāvā pietiekami plašu digitālo pakalpojumu klāstu, tādēļ izlēma, ka valsts kļūs atvērta jaunuzņēmumiem.

"Trūka inovāciju, tādēļ teicām finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem - nāciet pie mums," piebildis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marius Jurgilas. Papildus tam Lietuvas centrālā banka izveidoja smilškasti, kur testēt inovācijas.

Līdz pērnā gada nogalei Lietuvas Banka izsniegusi e-naudas licences 65 finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, un patlaban vēl tiek izskatīti aptuveni 40 pieteikumi. Tas gan ir mazāk nekā Lielbritānijā, kur darbojas vairāk nekā 150 regulēti finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, bet daudz vairāk nekā citās ES valstīs, jo nevienā citā valstī nav izsniegts vairāk par 20 licencēm.

Rezultātā Lietuvai izdevies piesaistīt tādus finanšu tehnoloģiju gigantus kā "Revolut", kas novērtē, ka Lietuvas Banka ir atvērta.