«Bill.me paredzēts uzņēmumiem no dažādām nozarēm – visiem, kas sniedz pakalpojumus un kam nepieciešams regulāri izrakstīt rēķinus. Platformā iespējams vienotā elektroniskā vidē izsūtīt rēķinus gala klientiem, kuri tos turpat saņem un tiešsaistē apmaksā, izmantojot norēķinu karti, kā arī var sazināties ar pakalpojuma sniedzēju,» stāsta Valērijs Sičovs, Bill.me Ltd. Latvijas filiāles vadības komandas loceklis. Bill.me reģistrēts Lielbritānijā, tomēr uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka šī ir Latvijā radusies ideja un kompānija. Uzņēmums dibināts Lielbritānijā, jo tā būs vieglāk piekļūt citu valstu tirgiem.

Bill.me noslēdz līgumu, piemēram, ar namu apsaimniekotāju, kas saviem klientiem nosūta reģistrācijas formu uz e-pastu. Lietotājs saņem aktīvo saiti uz Bill.me vietni internetā un reģistrējas. Katram lietotājam tiek izveidots personīgais «kabinets», kur saņemt ikmēneša rēķinus no konkrētā pakalpojuma piegādātāja, nodot skaitītāju rādījumus, ja tas nepieciešams, sazināties ar apsaimniekošanas kompāniju. Valērijs teic, ka no visiem jaunā tipa rēķinu saņēmējiem dažu mēnešu laikā 40% izvēlas pieslēgt automātisko rēķinu apmaksu. Viņa skatījumā, tas ir labs rādītājs, turklāt ne tikai tāpēc, ka tas veicina Bill.me biznesu, bet arī tāpēc, ka palīdz uzņēmumiem plānot naudas plūsmu. Attiecīgi kompānijām ir ērtāk plānot gan ikdienas darbības, gan ilgtermiņa attīstību.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-1oktobra-numurs

«Daudzi no mums joprojām saņem rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem papīra veidā, vēl trakāk, ja uz lapiņām jāpieraksta ūdens skaitītāju rādījumi un jānodod konkrētā vietā. Cilvēkiem tas ir traucējoši, bet pie tā ir pierasts. Ir grūti atteikties no pierasta procesa un sākt izmantot jaunākas tehnoloģijas. Tas, ka nekustamā īpašuma apsaimniekotāji ir diezgan konservatīvi, nav raksturīgs tikai Latvijai. Ar līdzīgu situāciju saskaramies arī citās Baltijas valstīs, Spānijā, Kiprā, Lielbritānijā. Manuālais darbs joprojām tiek plaši pielietots maksājumu vadības procesā un palēnina biznesa attīstību,» saka Valērijs. Viņš spriež, ka sabiedrības lēnīgums tehnoloģiju pieņemšanā nav saistīts ar to, ka iedzīvotāji nebūtu gatavi mainīt savus paradumus, bet gan vairāk ar to, ka uzņēmumi nenovērtē iespējas, ko dod jaunās tehnoloģijas. «Tāpēc ar katru uzņēmumu strādājam atsevišķi, jo jāņem vērā gala klientu paradumi, paaudžu atšķirības un tas, cik izplatīti ir tehnoloģiskie līdzekļi lietotāju vidū,» teic Valērijs.

Visu rakstu Rosina jaunus paradumus lasiet pirmdienas, 1.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.