Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Pašlaik britu kompānijas dominē p2p tirgū ES. Saskaņā ar P2PFA atskaiti, kopējais deviņu lielāko britu p2p kompāniju kreditēšanas apjoms (cumulative lending) 2017.gada 1.ceturksnī sasniedza 8,495 miljardus mārciņu (9,25 miljardus eiro), kompānijas piesaistīja 181 000 investoru un 420 000 aizņēmēju.

Kompānijām p2p, saišu saraušanu ar ES kompensējošie, mēri tiek pieņemti valdības līmenī. No 2016.gada 6.aprīļa kompānijām ar pilnu akreditāciju P2PFA kļuva iespējama investīciju piesaistīšana caur IFISA (Innovative Finance ISA). Faktiski britu nodokļu rezidentiem tas nozīmē iespēju nemaksāt nodokļus no p2p investīciju ienākumiem. Kā arī pastāv plāni jauna valsts fonda izveidošanai mazā un vidējā biznesa (SME) kreditēšanai caur p2p platformām.

Savukārt, p2p kompānijas atsakās no visriskantākajiem kreditēšanas veidiem un samazina ienesīgumu, lai jaunajiem investoriem nodrošinātu lielāku ieguldījumu drošību. Visvecākā p2p kompānija Zopa jau ir paziņojusi par procentu likmes pazemināšanu jaunajos Plus account ieguldījumos no 6,1 % līdz 4,5 % gadā, Core account no 3,9 % līdz 3,7 % gadā. Tādam pašam mērķim seko nesenais citas lielas p2p kompānijas Funding Circle atteikums no manuālā investīciju pārvaldījuma.

Rezultātā veidojas britu p2p kreditēšanas modelis, kurā sadarbība ar valsts un apdrošināšanas fondiem piesaista investorus uz p2p platformām, investoru ienākumi tiek nodrošināti ar nodokļu atlaidēm, bet aizņēmēji saņem kredītus ar zemākiem procentiem. Pieejamie kredīti būs ļoti aktuāli Lielbritānijai, kur nodokļu slodze aug no 2010.gada.

Kredītu ņēmēju skaits no ES valstīm britu p2p kompānijās ir salīdzinoši neliels. Šīs kompānijas piedāvā kredītus ar diezgan zemiem procentiem, bet izvirza augstas prasības kredītu ņēmējiem. Demonstrējošs piemērs – Funding Circle, vislielākā britu p2p kompānija mazā un vidējā biznesa kreditēšanā (SME). Kompānijas filiāles darbojas ASV, Vācijā un Nīderlandē. Kopējais kompānijai izsniegto kredītu apjoms sastāda 3,3 miljardus €, pietam, Vācijā 2017.gada pirmajā kvartālā izsniegti kredīti par 14,9 miljoniem €, Nīderlandē no 2015.gada februāra līdz 2017.gada aprīlim kopumā izsniegti 24,613 miljoni €.

Pavisam citāda ir situācija ar investoriem. Precīzi izvērtēt to skaitu nav iespējams, tā kā investori bieži iegulda līdzekļus ne caur savu valstu filiālēm, bet pa tiešo. Eksperti izvērtē investoru daļu no ES britu p2p kompānijās kā 25-30 % no to kopējā skaita, tas ir, 45 000 – 55 000. Vidējā investīcijas summa sasniedz vairāk nekā 30 000 mārciņas. Tādā veidā, šī tirgus apjomu var novērtēt apmēram 1,5 miljardos eiro.

Robo.cash dati liecina, ka vislielāko aktivitāti izrāda investori no Vācijas.

Spriežot pēc tā, kā britu p2p kompānijas iekļaujas IFISA un pazemina procentu likmes, ārzemju investori nonāk pie neizdevīgiem nosacījumiem. Viņi nesaņem nodokļu atlaides, kā britu nodokļu rezidenti, zaudē daļu ienākumu, samazinoties procentu likmēm, un gūst papildus izdevumus no transakciju izmaksām.

Vai pēc Brexit p2p tirgus ES ir spējīgspiedāvāt izdevīgus nosacījumus 1,5 miljardu eiro izvietošanai? Šobrīd – nē. Tam traucē augstie nodokli un darba ar ārzemju investoriem birokrātiskā sarežģītība (pat ES ietvaros).

Sekmīgai fintech attīstībai ES ir nepieciešams jauns finanšu centrs, kas pēc finansiālā regulējuma līmeņa, likumdošanas bāzes, darbinieku kvalifikācijas un digitālās infrastruktūras būtu salīdzināms ar Londonu. Kā pretendenti šai lomai tiek nosaukti Dublina un Amsterdama. Taču, lai kāda no pilsētām tiktu izvēlēta, reproducēt ES mērogā konservatīvo britu modeli ar nodokļu atvieglojumiem un valsts investīcijām neizdosies. Lai nepieļautu līdzekļu aizplūdi un neatpaliktu finansiālo tehnoloģiju attīstībā, ir nepieciešama jauna, investoriem saprotama, stratēģija.

Diemžēl ES p2p tirgus līderi pagaidām nepiedāvā jaunas attīstības iespējas, kas būtu salīdzināmas ar IFISA. Šobrīd jaunu pieeju p2p kreditēšanai demonstrē salīdzinoši nelielas kompānijas no Baltijas valstīm – Igaunijas Bondora, Latvijas Twino un Robo.cash. Šo kompāniju principiālas atšķirības – atvērtība jebkuras ES valsts investoriem, īsi investēšanas termiņi un augstas procentu likmes. Ienesīgumu nodrošina investīcijas uz Austrumeiropas valstīm un Krieviju, kas dara ieguldījumus riskantākus. Taču, kompānijas ir gatavas dot līdzekļu atgriešanas garantiju, bet virknē gadījumu arī procentu izmaksas.

No jaunā finanšu centra izveidošanas viedokļa, Baltija ir diezgan pievilcīga. Pēc diģitālās ekonomikas attīstības indeksa DESI (The Digital Economy and Society Index) Igaunija un Latvija atrodas 9.vietā un 13.vietā, Lielbritānija ieņem 7.vietu.

Vēl viens svarīgs faktors – nomas cena, kas ieņem ievērojamu daļu no finansiālo kompāniju izdevumiem. Pēc portāla Numbeo datiem, telpu nomas maksa galvaspilsētās Tallinā un Rīgā ir zemāka nekā Londonā, attiecīgi par 326,69 % un 376,23 %.

Zemi tekošie izdevumi un augsts digitālās infrastruktūras līmenis var paaugstināt investīciju efektivitāti, bet finanšu centra attīstība Baltijā prasīs lielu darbu.

Investīciju apjoms p2p, kuras var atgriezties no Lielbritānijas uz kontinentu tuvākā gada laikā – vairāk kā miljards €. Lai šie līdzekļi paliktu p2p jomā, vajag piedāvāt investoriem piesaistošus nosacījumus. Patreiz gatava lēmuma, kas apmierinātu desmitus tūkstošus investoru, ES nav. Tas nozīmē, ka finansiālā infrastruktūra tiks veidota paralēli līdzekļu ieguldījumam, investori varēs paši diktēt p2p kompāniju attīstības noteikumus. Atkarībā no tā, vai viņi piekritīs ienesīguma pazemināšanai, vai daudz augstākiem riskiem, izveidosies jaunais finanšu centrs un jaunā fintecha attīstības stratēģija.