Tā jaunuzņēmumu konferences “Slush” laikā bērnu grāmatu “Hello Ruby” autores Lindas Liukasas (Linda Liukas) moderētajā diskusijā atzina ēdienu piegādes platformas “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska. Runājot par to, kāpēc uzsākuši biznesu, K. Ovaska atklāti teic, ka viņam nepatīk pieņemt padomus no citiem un viņš netic, ka kaut kas ir neiespējams. Savukārt M. Kūsi sevi neuzskata par dibinātāju vai uzņēmēju, bet gan drīzāk par vadītāju. Pie tā viņu novedusi zinātkāre. “Man nekad nav bijis svarīgi būt dibinātājam. Mums bija vīzija produkta līmenī un mēs vienkārši to īstenojām. Līdz šim vairāk esam balstījušies intuīcijā, bet tagad mums jāmācās vairāk balstīties uz datiem,” viņš atzīst.

!M. Kūsi skatījumā uzņēmuma vadītāja darbs strauji augošā jaunuzņēmumā ir visai depresīvs, jo nākas dzīvot no krīzes līdz krīzei. 

Piemēram, pienāk situācija, kad investori aicina pieņemt darbā produkta vadītāju, bet dibinātājiem var nebūt ne jausmas, kādām zināšanām un prasmēm šādam cilvēkam jāpiemīt. Līdz ar to vadītāja darbs ir sāpīgs mācību process. Ir jādomā, kā izveidot dažādas funkcijas uzņēmumā un kā pieņemt tām piemērotākos cilvēkus. “Ja atrod pareizos cilvēkus, viņi palīdzēs saprast, kā to izdarīt. Tas prasa uzdot daudzus jautājumus. Ir daudz jāmācās. Katrus sešus mēnešus tā ir pilnīgi jauna kompānija,” pieredzē dalās M. Kūsi. Viņš piebilst, ka gan labas, gan lieliskas kompānijas zina, kas jādara, bet lieliskās to arī dara. Jaunuzņēmuma dzīvē visu laiku ir nepārtraukta cīņa – attīstīties ne pārāk strauji un arī ne pārāk lēni.

Arī K. Ovaska uzsver, ka jaunuzņēmumu pasaulē svarīgākais ir darbinieki. “Kad attīsties ātri, pats svarīgākais ir cilvēki un spēja saglabāt kultūru. Bija laiks, kad 18 mēnešu laikā izaugām no 150 līdz 350 cilvēkiem. Tas bija grūts laiks, lai saglabātu personālatlases kvalitāti un kultūru,” viņš norāda. “Smartly.io” komanda balstās uz to, ka katram darbiniekam ir jāuzlabo uzņēmuma vidējās zināšanas, bet, kad personāla atlasē iesaistās jauni komandas locekļi, tas kļūstot patiesi izaicinoši. Tāpēc K. Ovaska uzskata, ka vadītāja svarīgākais darbs ir nodrošināt, lai amatos ir pareizie cilvēki. Lai to izdarītu, labākais variants ir runāt ar labākajiem savas jomas speciālistiem, lai saprastu, ko viņi savā amatā dara, kā skatās uz problēmām, un tad domātu, kas būtu labākie pretendenti šādai pozīcijai. Satiekot 20 līdz 30 kandidātus, var redzēt, kuri ir atbilstošākie, kādas ir to atšķirības un pieņemt lēmumu. “Katram amatam vajag labāko personu pasaulē. Mēs visi gribam būt labākie pasaulē un tas ir iespējams tikai ar labākajiem cilvēkiem. Globālā mērogā veiksmīgas kompānijas audzina līderus un ievieš inovatīvus produktus. Kad to dara strauji, ir jācenšas pieņemt labākos talantus, palīdzēt viņiem augt, uzņemties līderību,” teic K. Ovaska.

Arī M. Kūsi uzskata, ka, uzņēmumam augot, ārkārtīgi svarīga ir kultūra. Pareizi veidojot komandu, ļoti labi var apvienot līdzīgi domājošus cilvēkus. “Wolt” pirms pieciem gadiem izveidoja seši cilvēki un pirms diviem gadiem uzņēmums sāka strauji attīstīties un izplatīties citās valstīs. Tagad komandā ir jau gandrīz 700 cilvēki. M. Kūsi teic, ka nereti cilvēki domā, ka, lai strauji attīstītos, tas tā jādara visu laiku. Viņa pieredze liecina, ka sākumā to vajadzētu darīt relatīvi lēni un ar laiku uzņemt ātrumu. “Ja ir ielikti labi pamati, pēc tam tas vairs nešķiet tik sarežģīti,” teic M. Kūsi. Viņa skatījumā vadītāja darbs ir izveidot tādu organizāciju, kur viņš ir nevajadzīgs. Tāpat visu laiku būs lietas, kas nedarbosies un tieši tur vajadzēs vadītāja iesaisti. 

K. Ovaska norāda, ka viena no vadītāja svarīgākajām lomām ir mācēt deleģēt, jo citādi, ja vadītājs izdeg, ir liels risks, ka būs problēmas visam uzņēmumam. “Ir jādomā par to kā par maratonu. Kad es katru dienu nāku uz darbu, es domāju par to, lai jūtos tā, lai es to varētu darīt nākamos desmit gadus. Ja es jau no rīta esmu noguris, nav labi. Tāpat pēc nedēļas nogales man jājūtas labi. Tam palīdz, ja visu laiku patur prātā dzīves prioritātes. Man pirmā no tām ir rūpes par sevi – mentāli un fiziski. 

!Uz darbu es braucu ar riteni un mājās eju agri, lai paēstu vakariņas kopā ar ģimeni un noliktu gulēt bērnus. 

Es nestrādāju brīvdienās un gadā izmantoju pilnas četras nedēļas atvaļinājuma. Tāpat ir ļoti svarīgi visu laiku mācīties no cilvēkiem, kuri ir gudrāki par mani,” viņš stāsta.

M. Kūsi piebilst, ka katra jaunuzņēmuma dzīvē ir posms, kad vajadzīgs sprints – jāstrādā nepārtraukti, arī nedēļas nogalēs, un ir grūti atrast līdzsvaru, par ko runā K. Ovaska, jo visu laiku uzņēmums un tā vadītājs cenšas apsteigt laiku. Taču, kad uzņēmums attīstās nākamajā fāzē, tas pārvēršas par maratonu. Tagad viņš ir iemācījies respektēt vakarus, nedēļas nogales, atrast laiku fiziskajām aktivitātēm. “Maratonu nevar noskriet sprintā,” viņš teic.

Runājot par to, kā paši ir mainījušies kā vadītāji, M. Kūsi teic, ka bija ideālists, kad bija jaunāks. Tagad ir kļuvis nedaudz ciniskāks un ir iemācījies tūkstoš veidus, kāpēc kaut kas neizdodas. Viņš pieļauj, ka tas ir iemesls, kāpēc cilvēki ar pieredzi ne vienmēr uzsāk biznesu – viņi zina, cik grūti tas ir. Turpretī K. Ovaska norāda, ka bija domājis, ka ir grūti izveidot uzņēmumu, bet laika gaitā ir sapratis, ka grūtāk ir turpināt attīstību.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada jūnijā ēdienu piegādes pakalpojumu uzņēmums “Wolt” piesaistīja 160 miljonus ASV dolāru (142 miljonu eiro) lielas investīcijas starptautiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai. Kopējais uzņēmuma piesaistītais investīciju apjoms ir 175 miljoni ASV dolāru. Šīs investīcijas sastāv no divām iepriekš neizpaustām kārtām – nesen noslēgtā darījuma ar “ICONIQ Capital” par 130 miljonu ASV dolāru lielu C sērijas finansējumu un 2018. gada janvārī noslēgta darījuma ar “”83North” par B sērijas finansējumu 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Investoru vidū ir arī “Highland Europe”, “EQT Ventures” un “Lifeline Ventures”.