Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown). 

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness: 

Tā kā esat viens no zināmākajiem akseleratoriem, varētu domāt, ka visi vēlas tikt 500 Startups un jums nevajag proaktīvi strādāt ar iespējamiem programmas dalībniekiem. Kāda ir realitāte? Cik aktīvi esat jaunuzņēmumu piesaistē?

Tieši tāpēc Digital Freedom Festival laikā būsim Latvijā un vēlāk brauksim uz Slush Somijā. Viens no mūsu partneriem 75% sava laika ir ceļā. Mēs ļoti aktīvi cenšamies uzrunāt uzņēmējus visā pasaulē. Godīgi sakot, visu laiku censties būt kontaktā ar lieliskiem cilvēkiem un domāt, kā vari viņiem palīdzēt, ir viena no svarīgākajām lietām šajā biznesā.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kāpēc nevar vienkārši paļauties uz pieteikumiem, kas tiek saņemti?

Šis ir cilvēku bizness. Ir atšķirība, ko var uzzināt, kad apsēdies un aprunājies ar uzņēmēju. Iespējams, pēc pieteikuma izskatās, ka šis uzņēmums neatbilst akseleratora fokusam, bet, kad kāds no portfeļa uzņēmumiem iepazīstina ar kādu kompāniju, tad rodas iespējas parunāties un patiesi izprast, ko uzņēmums dara. Sarunu procesā ir iespēja parunāt ar pārējo komandu, uzzināt, vai tas, ko uzņēmums dara, tiešām ir kaut kas īpašs. Tāpat var gadīties, ka komanda nav pārliecināta, vai pieteikties, jo nezina, vai ir pareizajā stadijā un vai akselerators varētu palīdzēt. Šis ir abpusējs pārdošanas process, kad abas puses viena otrai sevi pārdod. Tas ir ļoti tiešs un cilvēcīgs process.

Kā ar konkurenci starp kompānijām, kas vēlas iekļūt akseleratorā? Cik sīva tā ir?

Mēs šajā programmā saņēmām aptuveni 2100 līdz 2200 pieteikumu un uzņēmām 22 komandas. Tas nozīmē – vienu no simts.

Vai tiešām izskatāt visus pieteikumus?

Jā, mēs «izejam cauri» visiem pieteikumiem. Mums Sanfrancisko ir liela komanda, kas «iet cauri» katram pieteikumam. Tālāk seko vairāku soļu interviju process un beigās 40 līdz 50 komandas uzaicinām uz tikšanos klātienē. No tām izvēlamies aptuveni pusi. Beigās saliekas kopā visi elementi – kādi ir uzņēmuma rezultāti, kāda ir ideja, kā cilvēki uzvedas intervijās, kā sevi prezentē, cik aizrautīgi ir, cik labi zina savu tirgu utt. Nozīme ir daudzām lietām. Izvērtēšanas process ir gan māksla, gan zinātne vienlaikus.

Cik sarežģīti ir izvēlēties šīs kompānijas, vai tās ir gana labas akseleratoram?

Tas ir grūti. Kā jau teicu – tā ir tikpat daudz māksla kā zinātne. Viss saslēdzas ar to, vai domājam, ka varam palīdzēt, ka šai idejai ir globāls ilgtermiņa potenciāls.

Konkurence starp kompānijām, kas vēlas iekļūt akseleratorā, ir viens. Kā ar konkurenci starp akseleratoriem?

Tā nav tāda konkurence, kā cilvēki varētu iedomāties. Ja kāds pieņem, ka pārliecinoši zina, kura ir labākā kompānija, tad tam ir jābūt multimiljonāram. To nav iespējams skaidri pateikt. Nākotni nevar paredzēt. Kad mēs izvērtējam komandas, redzam, ka tām ir labi rezultāti un labs potenciāls, bet tam nav garantijas.

Mēs visi atbalstām uzņēmējus, un tas nozīmē, ka nākotnē ar nākamo vai aiznākamo uzņēmumu viņi būs veiksmīgi un kļūs par tieši tādu kompāniju, ko mēs visi cenšamies atrast. Katrs no mums palīdz visai kopienai un ekosistēmai būt labākai ilgtermiņā. Es uzskatu, ka ilgtermiņa skatījums ir vienīgais jēdzīgais veids, kā darboties šajā biznesā.

Akseleratori vairāk strādā ar ļoti agrīnas stadijas kompānijām. Vai šajā stadijā var paredzēt, vai kādudien kompānija būs t.s. vienradzis?

Tas nav iespējams. Ir cilvēki, kuri mēģina veidot mākslīgā intelekta sistēmas, lai mēģinātu noskaidrot, vai šis bizness būs veiksmīgs, analizējot dažādus aspektus, piemēram, kur cilvēks gājis skolā, kādā industrijā strādā. Taču rezultāta nav, tehnoloģijām ir ierobežojumi.

Visu rakstu Palīdzēt daudzsološākajiem ceļā uz panākumiem lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.