“Fokusējāmies, lai viss labi strādā Tallinā un tikai tad sākām attīstīties citās valstīs. Kopbraukšana nav monopola tirgus, kur dominēs viens spēlētājs kā e-komercijā. Mēs izvēlējāmies lēnāku pieeju, kas atmaksājusies,” šodien Helsinkos notiekošajā konferencē “Slush” norādīja “Bolt” līdzdibinātājs Markuss Villigs (Markus Villig) diskusijā ar “Stripe” līdzdibinātāju Džonu Kolisonu (John Collison). M. Villigs atzīst, ka ieiet jaunā tirgū ir sarežģīti, tomēr uzskata, ka tas, ka kompānija sāka biznesu visai sarežģītās Austrumeiropas valstīs, vēlāk noderēja arī citur. M. Villigs spriež, ka konkurentiem no ASV šajā ziņā nav tik viegli pielāgoties un izprast visas nianses saistībā ar drošību, pieredzi norēķināties skaidrā naudā u.tml.

“Bolt” strādā arī Āfrikas valstīs. M. Villigs teic, ka kopbraukšanai šajā reģionā ir liels potenciāls - zema maksātspēja un ne pārāk labs sabiedriskais transports. “Kad ienācām šajā tirgū, reti kas skatījās uz šo reģionu. Te mēs risinām daudz lielāku problēmu nekā valstīs, kur ir labs sabiedriskais transports,” viņš uzskata.

“Bolt” strādā regulētā tirgū, tāpēc M. Villigs uzskata, ka ir svarīgi sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem. Viņš teic, ka nozarē ir liela kompānija no ASV, kam nerūpēja regulācija un kas domāja, ka, sasniedzot gana lielu pieprasījumu, varēs risināt sarunas ar regulatoriem ar šādu argumentu, taču izrādījās, ka šāda pieeja Eiropā nenostrādāja. “Mums ir cita pieeja un tā atmaksājās,» spriež M. Villigs.

M. Villigs norāda, ka transporta industrijā atšķirība ir tā, ka katrā pilsētā ir cita veida regulējums. “Igaunijā pilsētas ātri saprata, ka kopbraukšana ir nākotne un izveidoja vadlīnijas, lai tā iekļautos tirgū. Vienlaikus ir lielas ekonomikas, kā, piemēram, Vācija, kas vairās no izmaiņām. Tur taksometru industrija ir tāda pati kā pirms desmit gadiem, tāpēc tur ir augstas cenas un pakalpojums ir maz pieejams. Mums ir izaicinājums parādīt piemērus no citām pilsētām, kāpēc kopbraukšana ir noderīga,” viņš teic. M. Villiga novērojumi liecina, ka daudzviet domāšana mainās, jo pilsētas saprot, ka vairs nav vietas vēl lielākam privāto automašīnu skaitam un ir ekonomisks pamatojums kombinācijā starp sabiedrisko, privāto transportu un kopbraukšanu.

Runājot par cilvēkresursiem, M. Villigs atzīst, ka Igaunija ir maza valsts, kur gluži dabiski visai ātri sāk pietrūkt vietējo talantu. Pēc trim darbības gadiem uzņēmums sāka piesaistīt speciālistus no citām valstīm, cenšoties saprast, kā viņus ieinteresēt. Ar talantu piesaisti uzņēmumam veicas visai labi, jo, pēc M. Villiga teiktā, šajā reģionā nav īpaši daudz pievilcīgu kompāniju, kur augstas klases speciālisti vēlētos strādāt. Viņš uzskata, ka Eiropas tehnoloģiju kompānijām ir zināmas priekšrocības. Jaunuzņēmumu mekā Silīcija ielejā cilvēki vienā vietā strādā īsāku laiku – aptuveni divus gadus, jo ir ļoti konkurējošs tirgus. Turpretī Eiropā cilvēki vienā kompānijā mēdz strādāt ilgāk un atalgojums ne tuvu nav tik augsts. “Tas ļauj labāk plānot organizāciju un dod iespēju investēt cilvēkos. Tas ir cits domāšanas vieds un cita izmaksu efektivitāte,” spriež M. Villigs.

“Bolt” nesen paziņoja par to, ka kompānija ir izstrādājusi t.s. zaļo plānu (Green Plan), kas paredz, ka braucieni “Bolt” platformā būs oglekļa emisiju ziņā neitrāli. Plāna pamatideja ir izlīdzināt Eiropas pasažieru braucienu rezultātā radītos CO2 izmešus. Šis plāns ir daļa no plašākas uzņēmuma vides stratēģijas. “Kad skatāmies uz lielākajiem draudiem cilvēkiem, globālā sasilšana ir top1, bet nekas daudz netiek darīts. Tehnoloģiju kompānijām ir jārada piemērs,” uzskata M. Villigs.