Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam. 

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā? 

Saistībā ar 5G ir tik daudz mītu un gaidu, ka reālās lietas tam apakšā nedaudz pazūd. Telekomunikāciju operatori ir gatavi 5G tīkla ieviešanai, tie ir izdarījuši visus mājasdarbus un ir gatavi tīklu ieviest ne gluži nākamajā dienā, bet – nepārspīlējot – trīs mēnešu laikā, kad klients ieradīsies un teiks, ka ir palaidis savu digitālo rūpnīcu un tai ir vajadzīgs 5G tīkls. Latvijas Mobilais Telefons (LMT) augustā veica pirmo pārrobežu dronu pārlidojumu no Latvijas uz Igauniju. Tas tika veikts 4G tīklā, bet tas ir tipisks piemērs tam, kā nākotnē tiks izmantots 5G tīkls, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu pārraidi. Pavisam godīgi sakot, drons var lidot arī 3G tīklā, bet, ja grib lidot dronu mākonis, turklāt no Latvijas, Igaunijas un Somijas un savā starpā nesatriekties, kritiski svarīga būs 5G tehnoloģija un citas saistītās sakaru tehnoloģijas. Šis LMT piemērs uzskatāmi parāda, ko mēs varam, kurā virzienā domājam un kāda ir mūsu tehnoloģiskā kapacitāte. Taču telekomunikāciju uzņēmumi ir tikai atbalsts. Kamēr nav jaunu rūpnīcu, kam vajadzīgi digitālie dvīņi, un pašbraucošu kuģu, īpašu konektivitātes priekšnosacījumu, tikmēr telekomunikāciju nozarei nav, ko darīt. Tā savu mājasdarbu ir izdarījusi un gaida zemajā startā.

Kas bremzē uzņēmumus, un kāpēc cits pēc cita nebirst pieprasījumi? 

Tā, manuprāt, ir mazliet lielāka problēma Latvijā un ES kopumā. Mūsu digitālās prasmes ir relatīvi zemas, mums nav digitālās stratēģijas. Daudzi uzņēmumi Latvijā domā, ka tas uz viņiem neattiecas, ka viss notiks pats par sevi.

Visu rakstu lasiet 1.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!