Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs. 

!Oficiālā Brisele ir ļoti piesardzīga.

Daudz tiešāks un skarbāks ir Eiropas Parlamenta Brexit sarunu vedējs Gijs Verhofstads, kurš savā tviterkontā paudis, ka Eiropas Parlaments nav pozitīvi noskaņots par britu priekšlikumu, jo tas nesniedz nepieciešamās drošības garantijas Īrijai. Portāls Politico raksta, ka vairāki ES valstu diplomāti norādījuši, ka B. Džonsons mazāk domā par vienošanās panākšanu ar Briseli, bet vairāk pozicionējas gaidāmajām pašmāju vēlēšanām. Līdz ar to kāds anonīms diplomāts portālam norādījis, ka Džonsons primāri savu priekšlikumu ir adresējis nevis ES, bet britu vēlētājiem. Savukārt Brisele nevēlas, lai izskatās tā, ka ES uzspiež bezvienošanās Brexit. Līdz ar to gaidāmas vēl smagas sarunas par Džonsona priekšlikumu un tā precizēšanu. Īpaši par to, kā realitātē notiks muitas procedūras starp Ziemeļīriju un Īriju. B. Džonsons jau paziņojis, ka uz robežas fizisku muitas punktu varētu arī nebūt. Jānorāda, ka miers starp Ziemeļīriju un Īriju ir gana trausls un ES baidās dot iemeslu ekstrēmistiem to atkal izjaukt. Jebkurā gadījumā B. Džonsons ir apņēmības pilns 31. oktobrī izstāties no ES un pateikt nē kopējai muitas savienībai. Izskatās, ka britu vēlētāju vidū viņam ir gana daudz atbalstītāju. Pilnīgi cita situācija gan ir Skotijā, kas bezvienošanās Brexit gadījumā varētu kļūt par karsto punktu britu iekšpolitikā.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.