Pērn gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat VK norāda, ka gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šie ir ļoti satraucoši secinājumi, kas liek domāt, ka Latvijas valsts pārvalde vēl ir ļoti tālu no tā, lai to sauktu par iedzīvotājiem draudzīgu. Diemžēl mūsu atbildīgās institūcijas vēl ir ļoti tālu no Igaunijas prakses īstenošanas, kur kaimiņvalsts vadās pēc principa – informāciju, kuru vienreiz iedzīvotājs ir iesniedzis kādai valsts institūcijai, nedrīkst prasīt atkārtoti neviena cita valsts institūcija. 

Respektīvi, Igaunijas valsts no iedzīvotāja nedrīkst prasīt atkārtoti vienu un to pašu informāciju. Latvijā šādi atkārtoti informācijas pieprasījumi diemžēl ir norma. VK norāda: «Lai arī Saeima 2017. gada beigās steidzamības kārtā grozīja likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, VID un VSAA tā arī nav spējuši nodrošināt, lai pensiju aprēķinā VSAA katru mēnesi pareizi piemērotu nodokļu atvieglojumus un pensionāri (ar invaliditāti) attiecīgi ik mēnesi saņemtu vairāk naudas uz rokas.» Līdz ar to šie cilvēki pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli var atgūt, tikai iesniedzot gada deklarāciju. Tā ir ačgārna pieeja, kas lieki apgrūtina iedzīvotājus. Vēlreiz atkārtošu – valsts institūcijām nevajadzētu uzlikt papildu slogu cilvēkiem, īpaši gadījumos, ja tām ir pieejama visa nepieciešamā informācija. Ja runā par nodokļu maksātājiem, kas savlaicīgi nesaņem nodokļu atvieglojumus, tad tas notika tādēļ vien, ka viņi VID EDS nebija fiksējuši atzīmi par savu vienīgo ienākuma gūšanas vietu. Lai gan pārmaksāto nodokli var atgūt, iesniedzot ikgadējo deklarāciju, tomēr VK ieskatā tas nav labākais risinājums. 

«Deklarācijas iesniegšana šajos gadījumos ir papildu slogs un neērtība gan iedzīvotājiem, gan arī VID, administrējot un atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu,» norāda VK. Šāda prakse liecina, ka valsts pārvaldes institūcijas nedarbojas pēc principa: pēc iespējas mazāk apgrūtināt iedzīvotājus. Gluži otrādi. Un šeit pat nav runa par iedzīvotāju prasmēm vai EDS sistēmas ērtumu vai ne. Runa ir par to, ka valstij savus iedzīvotājus ar kādas informācijas paziņošanu vajadzētu apgrūtināt tikai tad, ja citādi nav iespējams un to prasa kopējais sabiedriskais labums. Kā liecina VK secinājumi, minētie gadījumi tādi nav.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.