Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece
Tautiešu aicināšana atgriezties Latvijā varētu beigties ar totālu
fiasko, ja aicinājumam atsauktos kaut puse no aizbraukušajiem. Tas gan
ir maz ticams, jo šobrīd uzņēmumi ziņo par dažu speciālistu uzrunāšanu un darba piedāvāšanu Latvijā.
Vasaras
sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ekonomikas ministrija
ziņoja, ka pēdējos deviņos gados Latviju ik gadus pametuši vairāk nekā
20 000 cilvēku. Kopumā pēdējos desmit gados no Latvijas prom devušies
aptuveni 200 000 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju.
!Mans
novērojums, ka
šajās diskusijās
latvietis, kurš
ikdienā gānās
par valdību, kļūst
dusmīgs, ja to
pašu sāk darīt
aizbraucējs.
Patriotiskā
patosā tiek runāts par emigrējušajiem kā potenciālu darbaspēku, taču par
riskiem vai problēmzonām, kas varētu rasties, ja liels skaits tautiešu
atgrieztos, netiek diskutēts. Par lielajām atšķirībām starp mums un
viņiem tiek noklusēts, iespējams, tādēļ, lai neradītu plaisu un
šķelšanos. Taču tāda ir, un tās pamats ir atšķirība domāšanā, kas pielīp
visiem, kuri ilgāku laiku padzīvo komfortabli Rietumeiropā un
Skandināvijā. Atšķirīgo domāšanu ļoti labi var novērot, kad vasarās
daudzi aizbraukušie ieradušies apciemot Latviju un notiek kādas
svinības, tad sākas diskusijas, kuras mēdz novest līdz strīdiem. Mans
novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par
valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs. Ja ciemiņš nāk
klajā ar atziņu, ka Latvijā viss notiek ačgārni, bet ārzemēs ir labākas
sociālās programmas un atliek tikai strādāt, lai būtu laimīgs, tad
asāka vārdu pārmaiņa garantēta. Te nāk prātā aforisms, ka nekas nav
kaitinošāks par labu piemēru. Šo aforismu reemigrācijas tēmas sakarā
gribu papildināt šādi – nekas nav kaitinošāks par labu paraugu, kas tiek
nosaukts par vienīgo pareizo. Mazs sadzīvisks piemērs, kas sakņojas
kultūras atšķirībās, un tādas atšķirības varētu atrast vēl un vēl. Ja
vienlaikus atgrieztos liels emigrējušo skaits, tad šos strīdus nevarētu
pabeigt ar humoru, piekāpjoties ciemiņam, jo reemigrējušais vairs nebūtu
viesis, kurš jāciena draudzības dēļ. Tad aizbraukušais var kļūt par
nevēlamu konkurentu, pret kuru valsts izturas labvēlīgāk nekā pret
pamatiedzīvotāju, kas būtībā ir sociāla netaisnība.
Aizbraucēji
ir izdarījuši izvēli, viņi ir aizbraukuši. No cilvēciskā viedokļa
jāsecina, ka tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir, ar to ir
jārēķinās. Raugoties uz situāciju no valsts puses, jāsecina, ka
reemigrācijas patosam pretī ir praktiskas lietas, kas emigrējušajam liks
septiņreiz nomērīt, pirms atgriezties. Viens no iemesliem ir veselības
jomas sakārtošana un pilna veselības aprūpes pakalpojumu groza
nesniegšana personām, kuras ne santīma nemaksā nodokļos, un tādi ir
gandrīz visi aizbraukušie.
Kopumā jāsaprot, ka svarīgāka par
emigrējušo aicināšanu atpakaļ uz Latviju ir emigrācijas apturēšana
darbspējīgo iedzīvotāju vidū.
?http://www.db.lv/diskusija/cik-liela-alga-uz-rokas-jasanem-latvija-lai-labi-dzivotu
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.