Tas, ka Valsts prezidents atsauks A. Gobzema kandidatūru, domāju, nevienam nebija īpašs pārsteigums, jo nominantam tā arī nebija izdevies vienoties ar partijām un iegūt 51 balsi savai valdībai. Pārsteidzoša bija A. Gobzema mesiāniskā un gana narcistiskā izrunāšanās presei, sevi atkārtoti dēvējot par valstsvīru, lai gan politikā valsts labā nekas nav paveikts, tāpat uzsverot, ka viņam vēl būs liela loma Latvijas politikā. Interesants ir Gobzema apgalvojums, ka viņa valdība esot tikusi torpedēta, jo faktiski jau nebija, ko torpedēt, – nebija valdības. 

Vispirms izgāzās sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu, kas nebija aicināta, tad tika atmests profesionāļu valdības izveides mēģinājums, kam sekoja paziņojums, ka pie galda sēdīsies četras partijas, lai gan tām kopā nav 51 balss. Būtībā tika izmēģinātas visas iespējamās kombinācijas bez kāda jēdzīga uzstādījuma, ja vien par tādu neuzskata ārkārtīgo vēlmi kļūt par premjeru. Daudz cienījamāk būtu, ja pēc mēģinājuma izveidot profesionāļu valdību, kas tika aizstāvēts ar putām uz lūpām, bet kas neizdevās, A. Gob- zems pats noņemtu savu kandidatūru. Tā teikt, es gāju ar savu pārliecību, man neizdevās pārliecināt citus, es atkāpjos. Tā vietā A. Gobzems pat izgāja uz mazākuma valdības izveidi, kas bija trešais neveiksmīgais «jājiens Stikla kalnā». 

Savā uzrunā žurnālistiem A. Gobzems arī pauda, ka nekad neatbalstīs premjera amatā Arti Pabriku vai Edgaru Rinkēviču, pēdējo dēvējot par cilvēku, kurš neskatās acīs. Tas izklausās gana dīvaini, jo savā valdībā A. Gobzems bija ar mieru E. Rinkēvičam pat piedāvāt vicepremjera amatu. Tam laikam neskatīšanās acīs netraucē. Protams, A. Gobzems paziņoja, ka teju neizbēgamas ir ārkārtas vēlēšanas. Aprēķins ir vienkāršs – cerība iegūt lielāku pārstāvniecību Saeimā. Te gan pašpasludinātais valstsvīrs var rūgti pievilties, jo ārkārtas vēlēšanu rezultāti nav prognozējami. Jāatgādina – lai notiktu ārkārtas Saeimas vēlēšanas, nepieciešama pašreizējās Saeimas atlaišana. Saeimu var atlaist Valsts prezidents vai nepieciešams vismaz desmitās daļas vēlētāju, kas ir ap 155 000 pilsoņu, ierosinājums, pēc kura seko tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu notiek, Saeima uzskatāma par atsauktu, ja par to nobalso vairākums no balsotājiem un nobalsošanā piedalījušās vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, kas ir 608 994 balsstiesīgie. 

Ņemot vērā zemo līdzdalību pēdējās Saeimas vēlēšanās, ir liels risks nesavākt vēlētāju kvorumu, kas nepieciešams, taču būs iztērēts gana daudz laika un līdzekļu. Jebkurā gadījumā nākamais solis pēc šodienas Gobzema kandidatūras atsaukuma ir jāsper Valsts prezidentam.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.