Lai atturētu noliktavas darbinieku no rāvējslēdzēja aizvilkšanas uz lielās ceļasomas skausta un sēšanās lidmašīnā uz Britu salām, pie algas nācās pielikt pārsimt eiro. Tā ir reāla ražotnes vadītāja pieredze, un, jādomā, līdzīgas izvēles priekšā jau ir nonākuši vai tuvākajā laikā nonāks daudzos uzņēmumos.
Darbaspēks sadārdzinās. Gada laikā vienas stundas izmaksas darbaspēkam pieaugušas par vairāk nekā septiņiem procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Darbaspēka izmaksas pieaugušas gandrīz visās jomās no grāmatvedības līdz enerģētikai. 2018. gadā, visticamāk, darbaspēka izmaksas sadārdzināsies vēl spēcīgāk, vispirms jau ņemot vērā valdības ieviesto minimālās algas kāpumu. Tomēr ne tāpēc vien. Darba tirgus saspīlējuma spiediens aug, svaru kausiem arvien vairāk nosliecoties uz darbaspēka pusi. Tas ir reizē slikti un labi. Uzņēmumi saskaras ar nopietnām grūtībām, laipojot pa rūkošo darba tirgus piedāvājuma un darbinieku augošo izmaksu izaicinājumu ciņiem. Tajā pašā laikā šāda situācija, iespējams, zināmā mērā arī palīdz mazināt emigrācijas plūsmu, jo darbinieki sajūt un apzinās to, ka bumba ir viņu pusē. Lai uzņēmuma vadītājam nebūtu pašam jākārto noliktavas plaukti, jo atrast darbiniekus uz līdzšinējiem nosacījumiem kļūst grūtāk, viņš ir spiests «atvērt maku» – darba tirgus situācijas spiediena dēļ, nevis tāpēc, ka darbinieks sācis strādāt labāk.
!Robotizācija ir darba tirgus saspīlējumu blakne.
Cik šāds stāvoklis ir veselīgs valsts ekonomikai kopumā, rādīs tuvākie gadi. Iespējams, līdz zināmai robežai tas palīdz uzturēt tautsaimniecības organismam noderīgu tonusu. Vienlaikus ir skaidrs, ka šīs darba tirgus smaguma punkta pārbīdes veicinās robotizāciju, bet ražošanas procesu automatizācijas ietekme uz darba tirgu nes līdzi pavisam citus izaicinājumus. Pašlaik jau ir pienācis brīdis, kad uzņēmēji saka – esam gatavi straujāk ieguldīt modernizācijā un robotos, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un ilgtermiņā ietaupītu. Robotizācija ir darba tirgus saspīlējumu blakne. Tā ir iespēja uzņēmumiem, reizē arī laikmeta neizbēgamība, taču nodarbinātībā tā viesīs korekcijas, sevišķi ņemot vērā to, ka darbaspēka pārkārtošanās inerce jauniem apstākļiem notiek lēni – tehnoloģiju ienākšana apsteidz cilvēciskos trūkumus. Ražošanas robotizācijas sekas asāk izjutīsim pēc dažiem gadiem, dažādās nozarēs roku darbu arvien izteiktāk aizstājot ar automātiku.
Interesanti, ka valsts pārvaldē darbaspēka izmaksu pieaugums ir bijis straujāks nekā uzņēmumos. Valsts maizes pelnītāji pagājušā gada beigās saņēma pat par desmit procentiem lielāku atalgojumu nekā 2016. gada izskaņā. Arī te lomu spēlē tas, ka darbaspēka sadārdzināšanās ir pašsaprotamas sekas darbaroku pieaugošajam trūkumam Latvijā. Šis biznesa vides izaicinājums sakritis ar valsts pārvaldes publiski sludinātajiem centieniem piesaistīt labākus speciālistus, piedāvājot konkurētspējīgāku atalgojumu. Kamēr roboti nespēj aizstāt ierēdņus, valsts pārvaldē nodarbināto izmaksu līmenis, ticams, arī turpinās celties.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
