Grozījumi paredz iekļaut Darba likumā punktu par ģenerālvienošanos nozarē, nosakot, ka uzņēmumiem, kas pievienojušies nozares ģenerālvienošanai, būs iespējas iekšēji vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% no darba algas.

Jāatgādina, ka ģenerālvienošanās pašlaik ir aktuāla būvniecības nozarei, un tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas, īpaši aplokšņu algu, samazināšanai. Vienošanās paredz noteikt minimālās algas nozarē, tās sadalot pa amatu kategorijām. Līdz ar to neviens būvniecības uzņēmums nevarēs maksāt mazāk par minimālo algu nozarē. Taču, lai ģenerālvienošanās tiktu attiecināta uz visiem nozares uzņēmumiem, ir jābūt likumā noteiktam kvorumam. Līdz ar to nepieciešams «burkāns» tiem uzņēmējiem, kas pievienojas ģenerālvienošanai. 

Pati nozare par tādu uzskata tieši iespēju vienoties par virsstundu apmaksu. Tam piekrīt arī Ekonomikas ministrija. Taču deputāti, kā jau deputāti, it visā mēdz vingrināties daiļrunībā un vēlētāju balsu zvejošanā. Arī par šo priekšlikumu daļa tautas kalpu izteicās, ka tas paverdzināšot strādniekus vēl vairāk. Lai gan skarbā patiesība ir tāda, ka daudzviet tieši dubultās virsstundu apmaksas dēļ tās vispār netiek uzskaitītas un apmaksātas.

Ja tiek parakstīta ģenerālvienošanās, tas nozīmē, ka būvniecībā strādājošajiem vairs netiks maksāta minimālā alga valstī oficiāli un pārējais, ja tāds ir, aploksnē. Tas nozīmē, ka strādājošo oficiālā darba samaksa būtiski pieaugs. Ir paredzēts, ka minimālais atalgojums nozarē pēc ģenerālvienošanās būtu 780 eiro bruto, kas ir teju divreiz vairāk nekā pašreizējā minimālā alga – 430 eiro bruto. Šāds algas pieaugums vismazāk kvalificētajam darbaspēkam ir ārkārtīgi nozīmīgs, turklāt tas būtiski uzlabo arī viņu sociālās garantijas, piemēram, pensijas nākotnē, nemaz nerunājot par bezdarbnieka vai vecāku pabalstu. 

Pie šāda atalgojuma pieauguma nozarē ir tikai saprotama uzņēmēju vēlme rast iespēju nemaksāt dubultā par virsstundām. Jāpiebilst, ka mēs esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai ir tik augsta virsstundu apmaksas likme. Turklāt nevienā brīdī nav runas par to, ka virsstundas netiktu apmaksātas, gluži otrādi – priekšlikums paredz, ka apmaksa nebūtu mazāka par 50% no darba algas. Šajā situācijā komisijas deputātu vilcināšanās pieņemt grozījumus un nodot tos parlamentam ir vērtējama kā kaitnieciska un vispirms jau viņu aizstāvētajiem strādniekiem.

Tomēr kārdinājums parādīt, cik ļoti rūp darba tautas liktenis, ir pārāk liels. Ja grozījumi netiks atbalstīti, ir risks, ka izgāzīsies ģenerālvienošanās parakstīšana, jo tai ir jēga tikai tad, ja sasniegts parakstītāju kvorums un tā ir attiecināma uz visu nozari. Tas nozīmē, ka deputāti būvniecībā nodarbinātajiem būs lieguši iespēju saņemt divreiz lielāku oficiālo algu.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.