To īpaši atbalsta Vācijas un Francijas valdības, daudz skeptiskāki ir ekonomikas eksperti, kā arī Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāts. Īpaši šis jautājums saasinājās pēc tam, kad EK iebilda pret vācu uzņēmuma Siemens un franču uzņēmuma Alstom dzelzceļa sadaļas apvienošanu. EK to argumentēja ar konkurences samazināšanu konkrētajā sektorā un augstākām cenām patērētājiem. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers jau ir pauduši, ka Eiropas konkurences tiesības, kas liek šķēršļus šādiem apvienošanās darījumiem, ir novecojušas, jo ir jādomā par Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju un spēju konkurēt ar milzīgajām ASV un Ķīnas kompānijām. 

Tāda pati nostāja ir 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, kas nākušas klajā ar ierosinājumu mīkstināt ES antimonopola noteikumus, lai būtu iespējama vieglāka Eiropas industriālo milžu apvienošanās. Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka tās pastiprinās savu sadarbību bateriju akumulatoru ražošanā, inovācijās un mākslīgajā intelektā. EK ir devusi savu piekrišanu Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas aliansei, kas vēlas ieguldīt 1,75 miljardus eiro inovācijām un izpētei mikroelektronikas jomā. Vācija drīzumā nāks klajā ar jauno industriālo stratēģiju Eiropai, kur cita starpā paredzēts, ka ES konkurences tiesībās tiks ņemta vērā uzņēmumu globālā, nevis ES tirgus daļa. Ir arī paredzēts zināms valsts atbalsts nacionālajiem čempioniem. Francijas un Vācijas ekonomikas ministri kopējā paziņojumā ir norādījuši: vai nu spēki tiek apvienoti, vai Eiropas industriālā konkurētspēja pakāpeniski izzūd. Francija un Vācija sadarbībai dažādās jomās aicina pievienoties visas valstis, kuras to vēlas. 

Tajā pašā laikā šādām iecerēm ir arī daudz kritiķu ne tikai EK, bet arī pašā Vācijā un Francijā. Piemēram, portāls Politico.eu raksta, ka ES ekonomiskā politika kļūst aizvien protekcionistiskāka. Žurnālists Jakobs Hanke savā rakstā norāda, ka, kritiķuprāt, Vācija un Francija virza ES uz centralizētu ekonomiku, kas nodarīs kaitējumu patērētājiem, veidojot neefektīvus monopolus. Arī viens no ietekmīgākajiem Vācijas ekonomistiem, Nacionālās ekonomikas ekspertu padomes loceklis Larss Felds norāda, ka šāds plāns nozīmētu centralizēti plānotu ekonomiku, kas ir pretēja brīvajam tirgum. Viņa kolēģe padomē Izabella Šnābela uzsver, ka tā vietā, lai subsidētu lielās kompānijas, Vācijai vajadzētu vairāk naudas tērēt izglītībai un pētniecībai. 

«Cienītais Pēter Altmeier, ja mums ir tik daudz naudas, ko tērēt, kāpēc gan neradīt piecas vācu Bērklija universitātes tā vietā, lai ieguldītu naudu nacionālajos čempionos,» retoriski jautā I. Šnābele. Nacionālo čempionu izveides kritiķi norāda, ka mega uzņēmumu risks ir kļūt par «apgrūtinošiem begemotiem, kas neveic pietiekamas investīcijas attīstībā un liek patērētājiem pārmaksāt». Nemaz nerunājot par risku ieguldīt «nepareizajos» čempionos, kas vēlāk izrādās neperspektīvi. Ir paredzams, ka par šo jautājumu būs asas diskusijas ar jauno EK, un ļoti daudz kas būs atkarīgs no tās sastāva.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.