Lai gan Latvijas atbalsta shēma konceptuāli neatšķiras no vispārējiem Eiropas atbalsta mehānismiem, pārlieku dāsnais atbalsts, praktiski neierobežota licenču izdošana un kontroles trūkums elektroenerģijas patērētājiem gadu gaitā radījis nepanesamu slogu, būtiski ietekmējot gan rūpniecību, gan Latvijas tautsaimniecību kopumā. Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem kopumā izmaksāts 2,1 miljards eiro, kas ir ievērojama summa. Arī Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens intervijā DB atzinis, ka, tajā pašā laikā vēlmi nopelnīt ministrs uzņēmējiem nepārmet.

Nenoliedzami jāpiekrīt A. Ašeradena apgalvojumam par to, ka ražotājiem nevar pārmest vēlmi pelnīt, jo, kāpēc gan lai uzņēmējs neizmantotu iespēju iesaistīties legālā biznesā, kurā valsts nodrošina garantētu peļņu? Tajā pašā laikā, pēc ekonomikas ministra domām, pilnīgi bez vainas ražotāji gan neesot – viņš uzskata, ka te bijis arī zināms alkatības elements, jo uzņēmēji nav interesējušies par to, vai ekonomika to vispār spēj «panest». Šo izteikumu gan varētu apšaubīt, jo jādomā, ka šajā gadījumā uzņēmēji vienkārši paļāvušies uz Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem un valsts pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz atbalsta iespēju šādai ražošanai.

!Valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, maigi izsakoties, bijis ļoti dāsns, jo enerģija iepirkta par būtiski lielākām cenām.

Kā zināms, lai meklētu labākos risinājumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, izveidota augsta līmeņa darba grupa, kurai līdz 1. augustam uzdots izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai un esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas. Viedokļi par darba grupas lietderību gan dalās. Kamēr A. Ašeradens apgalvo, ka redz gaismu tuneļa galā un norāda, ka darba grupa varēs valdībai piedāvāt labus scenārijus, atsevišķi Saeimas deputāti un nozares pārstāvji darba grupas izveidi saista ar vēlēšanu tuvošanos un EM iesaisti sasāpējušā jautājuma risināšanā uzskata par novēlotu.

Jācer, ka atlikušajās piecās OIK darba grupas sēdēs ekspertiem tik tiešām izdosies nonākt pie vienota risinājuma, kas ļaus gan turpināt atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai, gan samazināt kopējo OIK slogu elektroenerģijas patērētājiem. Tajā pašā laikā jāaicina šoreiz neaizmirst galveno lēmumu pieņēmēju vārdus, lai pēcāk atbildība atkal nebūtu jāuzņemas kādam neskaidram un grūti definējamam kolektīvam.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.