To pašu dara arī organizācijas, lai neformālā gaisotnē to biedri vairāk atraisītos un viņiem būtu brīvāks domas lidojums vienota mērķa sasniegšanai. Jau piecas šādas kopā sanākšanas ir bijušas Latvijas Aviācijas domnīcai, ieinteresētajām pusēm – dažādu jomu komersantiem un dažādām valsts institūcijām ‒ spriežot par nozares izglītības, kravu un to infrastruktūras, dronu, finansējuma un aeronavigācijas jautājumiem. Šo un turpmāko brokastu rezultāts būs redzams nākamgad otrajā Rīgas Aviācijas forumā Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izskatā.

Kad pirms nepilniem trim gadiem tika dibināta Latvijas Aviācijas asociācija, transporta jomas apskatniekiem īsti nebija nekāda pamata optimismam par to, ka šajā sfērā viss būs savādāk nekā citās. Te taču jau ir asociācija asociācijas galā, tostarp sava tranzītniekiem, sava loģistiķiem, sava ekspeditoriem, sava stividoriem un sava autopārvadātājiem. Vai ir kas dzirdēts par viņu lielajiem panākumiem savu mērķu sasniegšanā? Vai reizēm nav pamata bažām, ka kāda no tām kalpo ļoti šauram spēlētāju lokam vai tās vadībai? Un cik ir tādu piemēru, kur tās veiksmīgi apvienojušas spēkus kopēja mērķa – Latvijas kā konkurētspējīga loģistikas koridora – veidošanai? Vai visi robežšķērsošanas, muitošanas jautājumi jau atrisināti? Tas, ka dažnedažādi šķēršļi biznesam, kuri citās valstīs novērsti, aizvien pastāv, tikai liecina, ka nozares asociāciju kopējais svars nebūt nav pietiekami liels, lai valsts institūcijas tajās ne tikai ieklausītos, bet arī kopīgi meklētu racionālus risinājumus. Iespējams, ka iestāžu un komersantu tikšanās – ja vēl tas tā netiek darīts ‒ jārīko pie bagāti klātiem brokastu galdiem.

Atgriežoties pie aviācijas – asociācijā un nu arī domnīcā, kas ir rezultāts asociācijas un Satiksmes ministrijas pērnā gada maijā parakstītajam sadarbības memorandam, ieinteresētās puses, tostarp konkurenti, atklāti diskutē par dažādiem aviācijas segmentiem aktuāliem, sasāpējušiem jautājumiem – kā uzlabot likumdošanu, kur ņemt naudu investīcijām vai darbinieku apmācībai, kā piesaistīt jaunus klientus, kā likt lietā jaunās tehnoloģijas utt. Dienas Bizness šajos pasākumos varējis novērot, ka dažkārt nozares spēlētājiem ir atšķirīgas intereses, taču izkristalizējas saskares punkti, kopsaucēju atrod dažādu jomu komersanti, piemēram, ražotāji un finansētāji. Līdz šim arī ir palicis iespaids, ka visu iesaistīto uzsvars uz kopdarbību nav tikai tukši vārdi, un topošā jomas stratēģija galu galā būs nevis kārtējais atrakstīšanās dokuments ‒ jo šādu papīru vajag ‒, bet drīzāk pamats aviācijas nozares izaugsmei un tās pienesumam tautsaimniecībai kopumā. Tāda, lūk, ir brokastu ēšanas lietderība.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.