Lai gan dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators uzsver, ka krātuves piepildījums šobrīd ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu, Conexus neslēpj, ka ikviena sezona dabasgāzes apgādes drošībai var nest negaidītus izaicinājumus, kuriem jābūt gataviem. Ņemot vērā aizvadītajā apkures sezonā piedzīvoto, neviļus rodas jautājums - vai mēs tiešām esam darījuši visu, lai veiksmīgi izmantotu mums pieejamos resursus un uzkrātu optimālu daudzumu ziemā tik nepieciešamās dabasgāzes?

Conexus dati liecina, ka IPGK piepildījums ik gadu sarūk - ja 2011. gadā krātuvē tika uzglabātas 24,2 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tad 2018. gadā uzglabātais apjoms bija teju uz pusi mazāks - 13,4 TWh. Kā zināms, IPGK spēja nodrošināt sistēmā nepieciešamās plūsmas ir tieši atkarīga no dabasgāzes atlikuma krātuvē, kas nozīmē - jo vairāk gāzes noglabāts, jo lielāka iespēja to nepieciešamības gadījumā iegūt. Lai veicinātu krātuves piepildījumu, publiskajā telpā jau vairākkārt izskanējušas idejas gan par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu, gan par nepieciešamību izveidot jaunu Inčukalna PGK darbības regulējumu. Obligāto rezervju noteikšanu Latvijas gāzes tirgus dalībnieki gan iepriekš vērtējuši pretrunīgi, norādot, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un radīt papildu izmaksas gala patērētājiem. Arī jauns regulējums pārskatāmā nākotnē mums, šķiet, nespīd, jo jaunajai valdībai vismaz sākuma periodā, visticamāk, būs citas prioritātes.

Pagājušā gada martā DB jau ziņoja, ka gadījumā, ja 2018. gada janvāris būtu bijis vēl aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna PGK nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai no šādas situācijas izvairītos, Conexus sācis diskusiju par ilgtspējīga Inčukalna PGK darbības modeļa izveidi, jo, ja netiks ieviests jauns darbības regulējums, pastāv risks, ka nākotnē krātuve nespēs izpildīt tai uzticētās valsts nozīmes stratēģiskā objekta funkcijas. Ņemot vērā to, ka krīzes brīdī vai aukstā laikā tiešā dabasgāzes piegāde var nebūt iespējama arī no Krievijas, jo tā ne tikai tehniski nevar piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, bet arī nespēj izpildīt saistības pret klientiem citās valstīs, jāsecina, ka par enerģētisko drošību un neatkarību varam parūpēties tikai mēs paši. Šī iemesla dēļ mūsu pašu labā būtu svarīgi pēc iespējas ātrāk saprast, kāda ir Inčukalna PGK loma Latvijas enerģētikā, valstiskā līmenī lemjot par nepieciešamību iestrādāt normatīvajos aktos nepārprotamu krātuves darbības regulējumu.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.