Blakus pragmatiskajam aspektam FIFA lēmums ir labs vēl divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar šo caurskatāmo FIFA balsojumu beidzot ir pārrauta līdzšinējā čempionātu rīkotāju izvēles tradīcija, ko līdz pat šā gada kausam Krievijā un 2022. gada Kataras izvēlei ir raksturojusi neskaidrība un aizkulišu darījumi šaurā lokā ar paaugstinātu korupcijas risku.

Otrkārt, tam ir arī pozitīvs blakusefekts, ka visu triju Ziemeļamerikas partnervalstu vārdi beidzot parādās kopā kaut kā konstruktīva sakarā. Citādi Donalda Trampa administrācijas tirdzniecības politikas dēļ šīs dabiskās partnervalstis jau ilgstoši ziņās parādās vien kā konfliktējošās puses, kas apliek viena otru ar tarifiem uz līdzšinējās brīvās tirdzniecības līguma izpostīšanas fona.

Par labu FIFA lēmumam arī jānorāda, ka amerikāņu valdošā klātbūtne kopējā pieteikumā visdrīzāk gan nav vairojusi balsotāju simpātijas. Jo FIFA lēmēju vidū ir arī valstis, kuras D. Tramps, kā ticis plaši ziņots, ir nosaucis par, piedošanu, pakaļcaurumu valstiņām. Tam sekoja prezidenta vāji maskētā šantāža tviterī, draudot apturēt starptautisko palīdzību tiem, kas FIFA balsojumā neatbalstīs ASV. Un, protams, vēl arī pēdējais G7 samita haoss, kas ir atstājis šaubas, vai Vašingtona vispār ir spējīga konstruktīvai sadarbībai ar partneriem. Tā Baltais nams Ziemeļamerikas kandidatūrai sagatavoja negatīvu pretargumentu komplektu, emocionāli vedinot FIFA uz Marokas pieteikuma atbalstu, tomēr uzvarējis ir saprāts un pragmatiskums, un tas ir jānovērtē.

Nav šaubu, ka marokieši ir futbola fanātiķi, tomēr čempionāta rīkošana šai ekonomikai būtu akmens kaklā, un tā pievienotos neprātīgo investīciju valstīm, kurās pēc apmēram mēnesi ilgiem svētkiem seko olimpiska apmēra ekonomisko paģiru gadi. 2026. gada kausā piedalīsies rekordliels – 48 – komandu skaits līdzšinējo 32 vietā, un jau esošā slodze acīmredzami būs ar negatīvām sekām šāgada čempionāta rīkotājai Krievijai.

No Krievijas čempionāta 12 stadioniem deviņi ir uzbūvēti pilnīgi jauni, un ir zināms, ka piecos no tiem nākamajā sezonā nenotiks neviena augstākā ranga spēle. Atklāts ir jautājums, kurš par to uzturēšanu turpmāk maksās, – reģioni vai valsts. Nevienā gadījumā tas nebūs ekonomiski vai sociāli saprātīgi.Savukārt Ziemeļamerikā, ASV uzņemot lielāko daudzumu spēļu, infrastruktūra ar 16 stadioniem praktiski ir gatava. FIFA lēš, ka blakus ērtai spēļu organizēšanai šis kopējais projekts radīs arī pamatīgus ieņēmumus. Maroka solīja 16 miljardu USD investīcijas, Ziemeļamerika – 14 miljardu USD ieņēmumus. It kā izvēle ir pašsaprotama, tomēr prātīgums ne vienmēr šādās izvēlēs ir bijis draugs.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.